Minētās izmaiņas ietvertas noteikumos "Kārtība, kādā tiek piešķirts un administrēts atbalsts energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas uz ekonomiku".
Līdz ar grozījumiem noteikumos papildināts atbalstāmo nozaru saraksts - atbalstu varēs saņemt arī alus, vīna un sidra ražotāji jeb komersanti, kuru darbība ir būtiska ne tikai reģionālajai ekonomikas aktivitātei Latvijā, bet arī sniedz pievienoto vērtību saistītajās nozarēs, tostarp pārtikas ražotājiem, tūrisma un viesmīlības sektoram, loģistikas u.c.
"Ja komersants ražo ne tikai alu, vīnu vai sidru, bet arī citus alkoholiskos dzērienus, komersants atbalstu saņems, ja apgrozījums no konkrētās saimnieciskās darbības 2021. gadā bijis virs 50%. Atbalsts papildu komersantiem tiks sniegts līdzšinējā programmas kopējā finansējuma ietvaros," skaidroja EM.
Iepriekš ministrijā vērsās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, kā arī Latvijas Alus darītāju savienība, kuras norādīja, ka apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kas saistīti ar dzērienu ar zemu alkohola saturu ražošanu, šobrīd krasi izjūt energoresursu sadārdzinājumu, kas radies Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu seku un attiecīgo pretpasākumu rezultātā.
Vienlaikus tika secināts, ka šīs nozares sniedz būtisku pienesumu pakalpojumu un saistīto nozaru attīstībā, gan valsts budžetā caur nodokļu nomaksu, gan reģionālās ekonomiskās aktivitātes ziņā.
"Minētās nozares pārstāv apstrādes nozari, kuru jo īpaši kā energoietilpīgu nozari ietekmē energoresursu cenas, līdz ar to ietekme alus, vīna un sidra ražotājiem no Krievijas militārās agresijas sekām, kas izpaužas kā energoresursu sadārdzinājums, izjūtama vistiešākā veidā," atzina EM.
Šobrīd Latvijā reģistrēti 68 alus ražotāji, no kuriem 64 komersantiem ir piešķirts mazā alus ražotāja statuss. Lielākā daļa alus ražotāju atrodas ārpus Rīgas un nodarbina vairāk nekā 3000 cilvēkus. 2021.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā no alus ražošanas uzņēmumiem sastādīja vairāk kā 52 miljonus eiro.
Šī gada pirmajos 5 mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi par alu sastādīja 19 miljonus eiro. Pēdējos gados Latvijā patēriņam nodotā alus apjoms turpina kristies. 2020. gadā tas samazinājās par 7,8%, 2021. gadā par 5,2%, bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos patēriņam nodotā alus apjoms samazinājies par 2,9% pret attiecīgo periodu pērn.
EM skaidroja, ka minēto lielā mērā ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā u.c. nozarei nelabvēlīgi apstākļi.
Savukārt vīnu ražotāji Latvijā ir 13 un sidra ražotāji – 78. EM sacīja, ka ražošanas process ir lēns un energoietilpīgs, kas ir īpaši jūtams alus, vīna, sidra ražotāju saimnieciskās darbības izmaksās. Pēdējos gados ražošanas izmaksas ir pieaugušas vairākkārtīgi, ko lielā mērā ir ietekmējis izejvielu, darbaspēka, iepakojuma un energoresursu cenu pieaugums.
EM atgādināja, ka atbalsta programmas mērķis ir mazināt militārās agresijas seku uz Latvijas ekonomiku ietekmi uz saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepieciešams likviditātes atbalsts sakarā ar papildu izmaksām, kas komersantiem radušās sakarā ar ārkārtīgi krasu energoresursu cenu pieaugumu.
Atbalsts apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem pieejams granta jeb dāvinājuma veidā. Granta atbalsts dabasgāzes un elektroenerģijas resursu cenu pieauguma kompensēšanai vienam komersantam būs līdz 30% no dabasgāzes vai elektroenerģijas attiecināmajām izmaksām, kopā nepārsniedzot divus miljonus eiro vienam komersantam. Atbalstu plānots piemērot arī kā avansa maksājumu, pēc tam pārbaudot faktisko izdevumus un nepieciešamības gadījumā veicot sniegtā atbalsta apmēra pārrēķinu.
Atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem paredzēts valsts budžeta finansējums 50 miljonu eiro apmērā, kas ļaus sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
