Atbildīgajām institūcijām skeptiska attieksme pret ierosinājumu paredzēt kriminālatbildību par seksa pirkšanu
Foto: Shutterstock

Lai arī Latvijā darbojas vairāki simti prostitūtu, atbildīgās valsts institūcijas pagaidām ir skeptiski noskaņotas pret nevalstisko organizāciju (NVO) ierosinājumu paredzēt kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien par nevalstisko organizāciju ierosinājumu notika diskusija Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kurā bez NVO pārstāvjiem piedalījās arī amatpersonas no Iekšlietu un Tieslietu ministrijas, policijas un prokuratūras.

Atbildīgās iestādes par NVO ierosinājumu ir skeptiski noskaņotas, jo, ieviešot šādu kārtību, prostitūcija aizies pagrīdē, turklāt tiesā būs pamatīgas problēmas pierādīt pircēja vainu. Piedevām policijai vajadzēs papildu naudu kontroles pasākumu veikšanai.

Valsts policijas Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma nodaļas priekšnieks Artūrs Vaišļa pēc komisijas sēdes žurnālistiem teica, ka pašlaik Latvijā darbojas vairāki simti prostitūtu. Ar ielu prostitūciju Rīgas reģionā nodarbojas aptuveni 40 prostitūtu, ar tā saukto dzīvokļu prostitūciju regulāri nodarbojas aptuveni 200 līdz 300 prostitūtu. Ventspilī un Liepājā seksuālos pakalpojumus piedāvā aptuveni 20 sieviešu, Daugavpilī prostitūtu skaits ir aptuveni padsmit. "Pārējos reģionos brauc uz Rīgu vai ārzemēm," norādīja Vaišļa.

Valsts policija uzskata, ka Latvijas likumi attiecībā uz prostitūciju ir vieni no labākajiem Eiropas Savienībā un pilnībā ļauj aptvert cilvēka tirdzniecības un sutenerisma formas. Vaišļa pieļauj, ka valstij nevajadzētu iejaukties indivīda privātajā dzīvē tik ļoti skaudri, kā to vēlas NVO.

Turklāt likums jau tagad atsevišķos gadījumos ļauj sodīt pircēju, proti, ja cilvēks pārkāpj prostitūcijas ierobežošanas noteikumus.

Tiesībsargājošām iestādēm arī būtu lielas problēmas tiesā ar pircēja vainas pierādīšanu. "Jūs aizejiet pie neitrāla jurista un paprasiet, kā varētu piemērot Zviedrijas variantu, klients pieiet pie prostitūtas un paziņo, ka vēlas iegādāties pakalpojumus, un dodas uz savu dzīvokli, un tur policija viņu aiztur un vēlāk notiesā. Pavaicājiet juristiem, kā Latvijā policija tiktu ar to galā, jo tagad jau ir personas, kas pārsūdz tiesā," teica Vaišļa.

Vairāki kriminologi un seksologi atzinuši, ka, pieņemot šādu aizliegumu, prostitūcija pāries uz slēgto zonu, kur attīstās organizētā noziedzība, turklāt, jau savulaik diskutējot, piemēram, par pornogrāfiju, eksperti ir pateikuši, ka, pilnībā aizliedzot pornogrāfijas apriti, cilvēkiem vēlmes pāraugs vardarbīgā formā.

Vaišļa uzskata, ka tā vietā labāk valstij būtu jāsniedz atbalsts cilvēkiem, kas vēlas pārtraukt nodarboties ar prostitūciju.

Ja ieviesīs pircēju sodīšanu, tad "būs tādi pati situācija, ka policija dežurētu pie veikala, kur pārdod alkoholu, un pircējus sodītu par to, ka viņi vēlas piedzerties".

Lai arī atbildīgās iestādes neatbalsta pakalpojuma pirkšanas kriminalizēšanu, resursu centra sievietēm "Marta" dibinātāja Iluta Lāce pēc Saeimas komisijas sēdes aģentūrai BNS sacīja, ka vēl pacīnīsies par ierosinājuma ieviešanu.

Viņa žurnālistiem atzina, ka NVO turpinot vākt iedzīvotāju parakstus, lai parādītu, ka sabiedrība nav vienaldzīga šajā jautājumā, tāpat NVO plāno tikties ar atbildīgajām institūcijām, lai veidotu vienotu izpratni.

Nevalstiskais sektors arī piekrīt Vaišļas teiktajam, ka nepieciešama rehabilitācijas programma sievietēm, kuras vēlas vairs nenodarboties ar prostitūciju.

Saeimas komisijas vadītāja Ingrīda Circene ("Vienotība") sacīja, ka komisija pašlaik negatavojas rosināt izmaiņas likumos, taču diskusija ir nepieciešama, jo starptautiskā prakse rāda, ka ir tikai neliela sieviešu daļa, kas labprātīgi izvēlas sniegt pakalpojumus.

"Tas nav viena likuma panta grozījums, bet tad ir jābūt sabiedrības vienotai pieejai par attiecīgo pakalpojumu," norādīja deputāte un piebilda, ka komisija piedāvā uzlabot un pastiprināt cilvēktiesību aizsardzību esošo likumu robežās.

Pagaidām gan Eiropas valstīs ir atšķirīga izpratne par prostitūciju - ja Skandināvijā sodu saņem pircējs, tad Vācijā prostitūcija ir legāla nodarbe, no kuras tiek iekasēti nodokļi.

Komisija ir atvērta diskusijām par veidiem, kā samazināt cilvēktirdzniecības un prostitūcijas formas, piemēram, kā ierobežot erotisko masāžas salonu darbību un fiktīvās laulības. Arī Circene atzīst, ka jāpadomā par prostitūtu rehabilitāciju, kaut arī tā prasa papildu līdzekļus.

Ja pieņemtu kārtību, ka prostitūtām būtu jāmaksā nodokļi, kā tas ir citās valstīs, tad tādā gadījumā prostitūcija būtu pilnībā jālegalizē un jāmaina visa sistēma. "Tādā gadījumā valsts atzīst, ka tas ir darbs, un es patlaban neesmu gatava teikt, ka vēlētos, lai prostitūcija būtu legalizēta", uzsvēra Circene.

Pašlaik Latvijā realitātē prostitūcija pēc būtības ir legāla, taču tā ir ierobežota. Likumos pastāv speciāli noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā ierobežojama prostitūcija.

Personai atļauts piedāvāt vai sniegt seksuālus pakalpojumus par maksu tikai dzīvojamā telpā, kura ir tās īpašums vai kuru tā īrē.

Tāpat personai ir aizliegts piedāvāt vai sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu, kā arī saņemt šos pakalpojumus dzīvojamā telpā, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja telpā ir pusaudzis un ja pret to iebilst personas, kas dzīvo attiecīgajā mājā.

Administratīvi par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpšanu fiziskās personas var sodīt no divsimt piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskās - no piecsimt līdz tūkstoš latiem.

Ja noteikumu pārkāpšana notikusi atkārtoti gada laikā, tad jau iestājas kriminālatbildība.

Prostitūtas par savu nodarbošanos nodokļus nemaksā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba kārtībā priekšlikums paredzēt kriminālatbildību seksuālo pakalpojumu pircējiem nonāca pēc tam, kad pērn deputāti no centra "Marta" un Latvijas Sarkanā Krusta saņēmuši apmēram astoņus deviņus tūkstošus parakstu, aicinot paredzēt kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu.

Sabiedriskās organizācijas aicina parlamentu likumā paredzēt arī kriminālatbildību par seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Lai Latvijā samazinātu seksa tirdzniecību, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, būtu jāveic grozījumi Krimināllikumā, paredzot sodu 20 minimālo mēnešalgu apmērā par seksuālo pakalpojumu pirkšanu, bet par atkārtotu seksuālo pakalpojumu pirkšanu gada laikā - brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem. Par seksuālo pakalpojumu pirkšanu soda arī gadījumā, ja samaksu par to veikusi cita persona, rosina organizācijas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Prostitūcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form