Ceturtdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēmis virkni ar ārkārtējo situāciju saistītu lēmumu. Tajā skaitā paplašināts dīkstāves pabalstu saņēmēju loks, pagarināts studiju kredītu atmaksas termiņš, kā arī risināti citi jautājumi.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc attālinātās valdības sēdes sacīja, ka valdība apzinās – jo labāk mēs cīnāmies ar Covid-19, jo īslaicīgi grūtāk klājas ekonomikai, tāpēc valdība ar katru sēdi cenšas uzlabot atbalstu uzņēmējiem un darba ņēmējiem.

Kariņš pauda gandarījumu un pateicību, ka Saeima ceturtdien amatā apstiprinājusi jaunu ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu (KPV LV), kurš jau piedalījās ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē.

Ministru prezidents kā īpaši būtiski minēja četrus ceturtdien valdībā pieņemtos lēmumus. Pirmkārt, par operatīvā vadības centra pilnveidošanu un darbību. Kariņš pauda gandarījumu, ka šajā lēmumā arī norādīts, ka pēc iespējas jāatbalsta vietējie ražotāji, iepērkot individuālos aizsarglīdzekļus. Ministru prezidents arī uzsvēra, ka paplašināts dīkstāves pabalstu saņēmēju loks, precizējot kritērijus par uzņēmuma darbības ilgumu un nodokļu parāda apjomu.

Valdība pieņēma arī studējošajiem un viņu ģimenēm būtisku lēmumu par studiju kredītu atmaksas termiņa pagarinājumu uz pusgadu. Ministru kabinets arī nolēmis, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības varēs saviem telpu nomniekiem samazināt vai atcelt nomas maksas krīzes laikā atbilstoši noteiktiem kritērijiem.

"Četri konkrēti lēmumi, kas nāk pretī sabiedrībai un uzņēmumiem kopumā, kā arī pilnveidojām mūsu operatīvo vadības centru – gādāsim centralizēti un koordinēti," rezumēja Kariņš.

Tā kā valdības sēdē tika arī apstiprināts likumprojekts par grozījumiem likumā, kas ļautu Ministru kabinetam vairākas reizes pagarināt ārkārtējo situāciju, portāls "Delfi" jautāja Kariņam, kāda būs turpmākā valdības rīcība, lemjot par termiņa pagarinājumu.

Ministru prezidents teica, ka jautājumu par ārkārtējās situācijas pagarināšanu vai nepagarināšanu un iespējamo pagarinājuma ilgumu valdība lems nākamnedēļ. "Mums tie galvenie apsvērumi ir epidemioloģiski – kā noris Covid-19 gaita Eiropā un Latvijā. Mēs to izskatīsim, ieklausīsimies ekspertos un, balstoties uz viņu ieteikumiem, pieņemsim lēmumu," skaidroja Kariņš.

Turpmāk atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Kariņš atzina, ka valdība ar saviem lēmumiem visu laiku cenšas apsteigt Covid-19, lai mūsu valsts būtu labāk sagatavota, nekā citas valstis līdzīgā situācijā. Kariņš atzina, ka ir izskanējuši dažādi varianti, tajā skaitā trīs mēneši, tāpēc jāpaskaidro, ka trīs mēneši ir patlaban likumā maksimāli atļautais termiņš.

Tāpēc valdība aicinās Saeimu steidzami mainīt likumu, lai valdība var, Saemai kontrolējot, regulāri vajadzības gadījumā pagarināt ārkārtējo situāciju, kā arī jebkurā laikā to pārtraucot. Valdībai nepieciešama lielāka elastība šajā jautājumā, atzina Kariņš. "Tie trīs mēneši, kas ir izskanējuši, ir maksimāli likumā atļautais, bet tas nav tas, par ko mēs šobrīd runājam. Mēs valdības aprindās skatāmies uz to, kas mums būtu jādara, lai pasargātu sabiedrības veselību kopumā, tāpēc jaunnedēļ skatīsim par iespējamu pagarinājumu," teica Kariņš.

Ministru kabinets ārkārtas sēdē ceturtdien atbalstījis likumprojektu par grozījumiem likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", kas paredz Ministru kabinetam tiesības, ja nepieciešams, pagarināt laikposmu, uz kādu ir izsludināta ārkārtējā situācija, bet katrs šāds pagarinājums nevar būt ilgāks par trim mēnešiem.

Projekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir pilnveidot tiesību sistēmu valsts apdraudējuma gadījumā – ārkārtējās situācijas laikā, lai, turpinoties apstākļiem, kuru dēļ ir izsludināta ārkārtējā situācija, Ministru kabinetam būtu tiesības pagarināt ārkārtējo situāciju vairākas reizes, neizsludinot jaunu ārkārtējo situāciju.

Attiecīgi, pagarinot termiņu, neatkarīgi no pagarinājumu skaita, saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 3. panta otro daļu visi lēmumi un rīkojumi, kas pieņemti ārkārtējās situācijas nodrošināšanai, būs spēkā uz visu ārkārtējās situācijas laiku.

Gaidām ātros testus

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pastāstīja, aprīļa vidū gaidām ātrus testus. "Viena kompānija, kas šobrīd ir jau izstrādājusi testus un pieņem pasūtījumus, un, lai sadale būtu taisnīga, tiek noteiktas kvotas valstīm, jo pēc šiem testiem ir ļoti liels pieprasījums. Tie ļautu 45 minūšu laikā saņemt drošticamu atbildi, vai cilvēks ir inficējies ar koronavīrusu. Plānojam šos testus izmantot slimnīcās, jo tur ir svarīgi ātri dabūt atbildi, lai zinātu, kā tālāk rīkoties ar pacientu," skaidroja ministre.

Viņķele arī teica, ka notiek virzība uz to, ka universitāšu slimnīcās un arī pārējās veselības aprūpes iestādēs visam personālam ir jānēsā aizsargmaskas, lai pasargātu no inficēšanās pacientus un lai paši mediķi būtu aizsargāti. "Masku lietošanu medicīnas personālam mēs reklamēsim plašāk, un arī ģimenes ārsti sāk pamazām saņemt individuālos aizsarglīdzekļus, ko esam saņēmuši no pirmajām piegādēm," stāstīja Viņķele. Ministre arī pastāstīja, ka visai aktīvi tiek veikta mērķēta testēšana sociālās aprūpes centros, lai agrīni diagnosticētu potenciāli inficētos cilvēkus, jo seniori ir vairāk pakļauti riskam.

Viņķele teica, ka ceturtdien notiks sarunas ar pašvaldībām, kur tiks risināts jautājums par vieglā formā sasirgušu pacientu transportēšanu no slimnīcas uz mājām, kā arī par drošu sociālās aprūpes inficēto iemītnieku izolēšanu.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par iespējamu kādas apdzīvotas vietas karantīnu Latvijā, lai izvairītos no slimības izplatīšanās, Viņķele teica, ka likums tādas tiesības dod un Ministru kabinets par to lems, ja infektologi un epidemiologi ieteiks to darīt. "Ja mēs lūkojamies uz karti šobrīd un rēķinām inficēto cilvēku īpatsvaru kādā apdzīvotā vietā, tad tā nav Rīga, kas būtu jāslēdz, tie ir Pierīgas novadi. Šobrīd tādas vajadzības nav, bet tas nenozīmē, ka tāda vajadzība neradīsies tuvāko pāris dienu laikā," paskaidroja ministre.

Nepatīkams signāls

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sarunā ar žurnālistiem atzina, ka nākamnedēļ tiks labota nepilnība esošajā regulējumā, ka mazo uzņēmumu valdes locekļi nevar saņemt dīkstāves pabalstus.

Ministrs arī minēja piecus gadījumus, kad bankas ir uzstādījušas nepamatotas papildu prasības uzņēmējiem, prasot valdības garantētos kredītus. Reirs teica, ka piektdien tas tiks pārrunāts ar Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvjiem. Viņš solīja, ka uzņēmēji tiks pasargāti no nepamatotām prasībām.

Skaidrojot valdības lēmumus, tajā skaitā par atbrīvošanu no nomas maksas valsts un pašvaldību īpašumos, Reirs aicināja arī privātos telpu iznomātājus iespēju robežās nākt pretī un izturēties ar sapratni pret uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbība ir cietusi krīzes dēļ.

Paplašina saņēmēju loku

Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 26. marta noteikumos Nr. 165 "Noteikumi par Covid-19 krīzē skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem", precizējot atbalsta saņemšanas prasības, atbilstoši kurām plašāks krīzes skarto uzņēmēju loks varēs pieteikties dīkstāves pabalstam un nodokļu brīvdienām.

Līdz ar grozījumiem atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas reģistrējušies pēc 2019. gada 1. marta. Krīzes skartajiem darba devējiem, kuri dibināti laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2019. gada 31. decembrim, ieņēmumu no saimnieciskās darbības samazinājumu aprēķina, attiecinot to pret vidējiem ieņēmumiem no saimnieciskas darbības par nostrādātajiem mēnešiem.

Tāpat precizēts atbalsta saņemšanas kritērijs attiecībā uz nodokļu parāda apmēru, pieļaujot iespēju pieteikties atbalstam krīzes skartajiem darba devējiem ar lielāku nodokļu parādu. Uzņēmums varēs pieteikties atbalstam, ja tam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nodokļu parāds nebūs lielāks par 1000 eiro, vai ja lielāka parāda gadījumā tam piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu.

Bargāki sodi

Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz administratīvo atbildību par dīkstāves pabalsta saņemšanas noteikumu pārkāpšanu – informācijas neiesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, informēja ministrijā.

"Lai nodrošinātu, ka valsts budžeta līdzekļi netiktu nelietderīgi izmantoti vai izšķērdēti, izmaksājot un piedzenot nepamatoti pieprasītos dīkstāves pabalstus, ir nepieciešams paredzēt atbildību par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam, kā arī par tādas informācijas nepaziņošanu, kas ir pamats dīkstāves pabalsta izmaksas pārtraukšanai," saka tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Grozījumi paredz naudas sodu fiziskajām personām vai valdes loceklim līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai, tie stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Pagarina atmaksas termiņu

Valdība ceturtdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rosinātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ļaujot atlikt valsts galvoto studiju un studējošā kredītu, kā arī kredītam pielīdzināto stipendiju pamatsummas atmaksu uz termiņu līdz sešiem mēnešiem.

Tā kā daudziem studiju un studējošā kredīta ņēmējiem saistībā ar Covid-19 izplatību un valstī noteikto ārkārtējo situāciju ir samazinājušies ikmēneša ienākumi, radušās arī grūtības atmaksāt valsts galvotos studiju un studējošā kredītus. Grozījumi pieņemti, lai šo problēmu risinātu.

Studiju un studējošā kredīta ņēmējiem tiks piedāvāta iespēja atlikt studiju, studējošā vai arī abu kredītu pamatsummas atmaksu. Būs iespējams atlikt arī kredītam pielīdzināmās stipendijas pamatsummas atmaksu uz laiku līdz pusgadam.

Atbrīvo no nomas maksas

Valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotus Ministru kabineta noteikumus par nomas maksas atbrīvojumu. Tajos ir paredzēti gadījumi, kādos uzņēmēju ārkārtējās situācijas laikā atbrīvo no nomas maksas, ja telpas uzņēmuma saimnieciskajai darbībai nomātas no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības, informē Finanšu ministrija.

Ja nomātās telpas noteiktajā periodā vispār neizmanto saimnieciskās darbības veikšanai Ministru kabinetā pieņemto lēmumu dēļ, tad tās jāatbrīvo no nomas maksas. Jāņem vērā, ka, lai pretendētu uz nomas maksas atbrīvojumu, uzņēmumam nevar būt nodokļu parādi virs 1000 eiro un apgrozījums ir krities vismaz par 30%.

Centralizē aizsarglīdzekļu iepirkumu

Ministru kabinets atbalstīja Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupas izveidi Aizsardzības ministrijā, uzdodot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram veikt Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētos iepirkumus visu valsts institūciju vajadzībām, veidojot rezerves vismaz trīs mēnešu apjomā, informē Aizsardzības ministrija.

"Šajos apstākļos ir īpaši svarīgi iesaistīt Latvijas uzņēmējus un ražotājus, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu Covid-19 izplatību. Arī mūsu secinājumi pēc Aizsardzības ministrijas organizētām krīzes mācību izspēlēm rāda, ka ārkārtas situācijas apstākļos, kādi ir arī šobrīd, lielākais atbalsts, uz ko var cerēt valsts un sabiedrība, ir mūsu pašu uzņēmēji," uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Valsts centralizēto rezervju iepirkumu grupu vadīs Aizsardzības ministrija, un tajā strādās Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji ciešā sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, Nacionālo veselības dienestu un citām institūcijām.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzturēs prioritāro institūciju un to iepirkumu vajadzību sarakstu, savukārt Nacionālais veselības dienests un citi veselības nozares eksperti sniegs atbalstu individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu kvalitātes prasību noteikšanā.

Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs nodrošinās Covid-19 izplatības ierobežošanai nepieciešamo medicīnisko aizsarglīdzekļu centralizētos iepirkumus un iegādāto preču uzglabāšanu, veidojot rezerves vismaz trim mēnešiem.

Nacionālie bruņotie spēki sniegs loģistikas atbalstu, iegādātās preces nogādājot saņēmējiem atbilstoši prioritāro institūciju un to vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam.

Gadījumā, ja iestāsies deficīts vai izaicinājumi ar kritisko izejvielu vai produktu pieejamību tirgū, bet tie būs nepieciešami vietējiem ražotājiem un kritisko pakalpojumu sniedzējiem, Aizsardzības ministrija sagatavos mobilizācijas pieprasījumus jeb uzdevumus mobilizācijas gadījumā nodot turējumā noteiktās kritiskās izejvielas, produktus un materiāli tehniskos līdzekļus. Arī citas Covid-19 skartās valstis plāno vai jau ir sākušas īstenot līdzīgus pasākumus.

Aizsardzības ministrija arī turpmāk koordinēs vietējo ražotāju iesaisti individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iepirkumos.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 1024 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. No tiem saslimšana apstiprināta 12 cilvēkiem, portālu "Delfi" informēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Latvijā kopā veikti 16 834 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 458 personām.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, 32 pacienti stacionēti, tai skaitā 29 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs ar smagu.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Aizsardzības ministrija Artis Pabriks Finanšu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Jānis Bordāns Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima Slimību profilakses un kontroles centrs Tieslietu ministrija Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form