Parlaments ceturtdien konceptuāli atbalstīja Latvijā un ārvalstīs pretrunīgi vērtētās Latviešu karavīru piemiņas dienas svītrošanu no atceres dienu kalendāra 16.martā.
Saeima pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par svētku un atceres dienām, kas šo dienu paredz atzīmēt 11.novembrī - Lāčplēša dienā.

Par piemiņas dienas atcelšanu nobalsoja 65, pret 17, bet atturējās četri deputāti.

"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts Juris Sinka debatēs pauda pārliecību, ka latviešu leģionārs ir pelnījis savu piemiņas dienu un no vecajiem karavīriem nevajag kaunēties.

Sinka arī uzsvēra, ka "11.novembris ierasti pieder lāčplēšiem - Bermontiādes varoņiem", tādēļ latviešu karavīru atceres diena nav jāpārceļ uz šo datumu.

Nepieciešamību piemiņas dienu pārcelt uz 11.novembri apšaubīja arī sociāldemokrātu frakcijas prikešsēdētājs Egils Baldzēns. Viņaprāt, Saeimai tomēr būtu jāatrod kāda diena, kad pieminēt latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.

Minētās izmaiņas likumā iesniedza Tautas partijas frakcija, pamatojot, ka 16.marta noteikšana par latviešu karavīru atceres dienu nav saliedējusi sabiedrību un ir kaitējusi Latvijas tēlam pasaulē. Turklāt 16.marts ir saistāms ar latviešu leģionāru piemiņu, nevis visiem latviešu karavīriem, kuri šajā gadsimtā ir cīnījušies arī citās frontēs.

Latviešu karavīru atceres dienas atzīmēšana Latvijā katru gadu nāk ar spriedzi, jo pēdējos gadus oficiālā vara no tās norobežojas, ārvalstis kritizē, savukārt paši vecie karavīri pārmet valdībai atteikšanos no viņiem.

16.marta dēļ savulaik no amata pat nācies šķirties Nacionālo bruņoto spēku komandierim, tagad deputātam Jurim Dalbiņam, kurš šai dienā militārā formā bija ieradies nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.

Antihitleriskās koalīcijas valdes priekšsēdētājs Gunārs Mincenbergs BNS pauda savu prieku par šādu lēmumu.

"Tas ir ļoti brīnišķīgi, ka to fašistu dienu atcēla. Mēs esam ļoti priecīgi. Mēs esam pilnīgi stāvā sajūsmā, jo ir apnicis, ka tie fašisti Latvijā sāk atdzīvoties," sacīja Mincenbergs un piebilda, ka "Dobelim [Jurim, Saeimas deputātam] un viņa rokaspuišiem ir jādod saprast, kas ir kas."

Savukārt Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis BNS pauda savu sašutumu par šādu lēmumu, kā arī uzsvēra, ka "pēc būtības jau šitās dienas nozīmi tāpat neizmainīs".

"Likumdevējs jau nevar izmainīt būtību. Uzskatu, ka likumdevējs sevi ir pazemojis, pirmkārt, jau savas tautas acīs. Tauta jau visu redz," teica Romanovskis.

Karavīru biedrības vadītājs pauda, ka ar šādu lēmumu Saeima parāda savu neizpratni par vēsturiskajiem procesiem, kā arī noniecina Latvijas leģionāru nozīmi, cīnoties ar komunismu. "Tā bija visas tautas cīņa pret agresiju un svešu gribu," sacīja biedrības vadītājs.

Viņš pauda nožēlu par deputātu rīcību, kas, pieņemot šādu lēmumu, ir pakļāvušies "austrumu un rietumu kaitīgajai ietekmei".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!