Tiesa norādīja, ka daudzos gadījumos personas objektīvu iemeslu dēļ nevarēja pierādīt savu apdrošināšanas stāžu. No lietai pievienotajiem materiāliem esot redzams, ka personām izsniegtas kļūdainas izziņas vai darba devējs pieļāvis kļūdu stāža aprēķināšanā, dažkārt dokumenti bija jāgaida no ārvalstīm vai jāvēršas tiesā, tādēļ termiņš pensijas pārrēķina pieteikšanai tika nokavēts.
ST uzskata, ka Saeima piešķīrusi pensionāriem papildu tiesības, tas ir - veikt pensijas pārrēķinu, taču, nosakot šo termiņa ierobežojumu, daļai cilvēku tika liegta iespēja izmantot viņiem piešķirtās tiesības.
Pensionāre Gunta Plūme, kura bija ieradusies uz sprieduma pasludināšanu, žurnālistiem stāstīja, ka arī viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kas līdz šim nevarēja saņemt pilnu sev pienākošos pensiju. Plūme kopā ar vecākiem bijusi darba nometnē Vācijā, vēlāk filtrācijas nometnē.
Viņa bijusi mazs bērns, tādēļ ierakstīta savas mātes personīgajā lietā, taču šī lieta padomu laikos iznīcināta. Lai pierādītu represētās personas statusu, Plūmei ilgstoši nācies sarakstīties ar Vācijas un starptautiskām iestādēm, kā arī tiesāties. Kad visi dokumenti bija savākti, viņai tomēr atteikts piešķirt pensiju par šiem 7,5 gadiem.
"Esmu priecīga, ka tagad varēšu saņemt pensiju arī par tiem gadiem. Manai pensijai tas būs būtisks papildinājums," teica Plūme.
VCB pieteikumā bija norādīts, ka līdz ar pensiju likuma pieņemšanu tika izveidota jauna pensiju sistēma, taču personām, kas bija nodarbinātas arī pirms 1996.gada 1.janvāra, pensijas apmērs tiek rēķināts citādi. Pārejas noteikumos teikts, ka pensijas apmērs tiek pārrēķināts, ja līdz 1996.gada 1.janvārim ir papildināts uzkrātais apdrošināšanas stāžs.
Šis papildinājums ir, piemēram, tādi darba periodi, kuri iepriekšējos gados netika ieskaitīti darba stāžā. Tie, piemēram, ir gadi, kad persona strādājusi savas ģimenes vai citā privātā lauku saimniecībā, represiju gadi u.c.
Vēlāk,1999.gadā, pensiju likuma pārejas noteikumos tika veikti grozījumi, kas noteica, ka pensiju apmēra pārrēķināšana notiek tikai tādos gadījumos, ja darba stāža papildināšana notikusi laika posmā no 1991.gada 1.janvāra līdz 1996.gada 1.janvārim. Līdz ar to daudzām personām, kuras pirms šo grozījumu stāšanās spēkā nebija paspējušas iesniegt dokumentus, kas pierādītu darba stāža papildinājumu līdz 1991.gada 1.janvārim, tika liegta iespēja pieteikties uz pensiju pārrēķināšanu.
Kā norāda VCB, tam esot bijuši objektīvi iemesli - arhīvos nav saglabājušies dokumenti, tādēļ darba stāžu nācās pierādīt tiesas ceļā, kas ir ilgstošs process.
Līdz ar to personām tiekot ierobežotas Satversmē paredzētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecumdienās, jo personai liegts saņemt pensiju pilnā apmērā.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Edīte Olupe sacīja, ka VSAA ir gatava pieņemt iedzīvotāju iesniegumus par pensiju pārrēķināšanu. Lai veiktu pārrēķināšanu, VSAA nebūs nepieciešamas papildu investīcijas programmatūras izstrādē.
Olupe norādīja, ka pagaidām nav iespējams pateikt, cik daudz papildu finansējuma pensijām valsts budžetā būs nepieciešams, jo tas ir atkarīgs no iesniegumu daudzuma un pārrēķinu lieluma. Sīkākus komentārus par Satversmes tiesas spriedumu VSAA sniegs pēc pilna sprieduma teksta saņemšanas.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktors Ingus Alliks, komentējot ST sprieduma ietekmi, teica, ka patlaban ministrija izvērtē ST pieņemto lēmumu un tā sekas, tomēr līdz ST pilna sprieduma saņemšanai nevar spriest par lēmuma finansiālo ietekmi uz valsts sociālo budžetu.
Kā atzina Alliks, šis lēmums varētu attiekties uz tūkstošiem cilvēku un, lai arī patlaban nav precīzu datu par nepieciešamo pārrēķinu apjomu, graujošai ietekmei uz speciālo budžetu nebūtu jābūt. Arī labklājības ministre Dagnija Staķe atzina, ka vēl nav rūpīgi izvērtējusi ST spriedumu.