Prokuratūra kā nepamatotu un nelikumīgu atcēlusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) pieņemto lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu tā dēvētajā „Magņicka lietā”, portālu “Delfi” informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga.
Iepriekš vēstīts, ka "Magņicka lieta" Krievijā ieguva vispasaules skanējumu, kad Latvijas kaimiņvalstī cietumā mira fonda "Hermitage Capital" jurists Sergejs Magņickis. Magņickis tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jurista kolēģi uzskata, ka Magņicki pameta nomirt amatpersonas, kuru noziedzīgos nodarījumus viņš uzdrošinājās atmaskot. Šajā lietā varētu būt iesaistītas arī vairākas Latvijas bankas, iepriekš ziņoja TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Kā informē prokuratūra, 27.augustā ENAP tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu tā dēvētajā „Magņicka lietā". Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurors kā amatā augstāks prokurors, iepazinās ar pārbaudes materiāliem par iespējamo Krievijas Federācijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izmantojot Latvijas kredītiestādes un atzina, ka lēmums pieņemts nelikumīgi un nepamatoti.
Otrdien, 2.oktobrī, virsprokurors atcēla Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē pieņemto lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Materiāls atkārtoti nosūtīts ENAP papildus pārbaudes veikšanai.
Kā vēstīja "Nekā Personīga", daļu naudas lietā, ko pētījis Magņickis, negodīgās Krievijas amatpersonas atmazgājušas caur sešām Latvijas bankām. Tāpēc lietas materiāli nosūtīti arī Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm.
Prokuratūra "Hermitage Capital" lietu nodevusi tālāk izmeklēšanai Ekonomikas policijā, kas savukārt, aizbildinoties, ka notikumi ir četrus gadus veci, nav ierosinājusi pat kriminālprocesu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas uzrauga banku sektoru, izsaka bažas par "netīrās" naudas ieplūšanu Latvijas bankās. Tomēr konkrētu rīcību kontu iesaldēšanā vai naudas atmazgāšanā iesaistīto banku sodīšanu komisija nesola.
"Hermitge capital" ir rietumu investīciju fonds, kurš Krievijas tirgū strādā kopš 90-to gadu vidus. Viņi meklē investīcijas un tās iegulda ienesīgajā kaimiņvalstī. Bizness Krievijā viņiem gāja no rokas. 2007. Ziemassvētku priekšvakarā, laikā kad lielākā daļa Maskavas iedzīvotāju jau bija svētku jūtās, Krievijas nodokļu pārvalde veica lielāko nodokļu atgriešanas maksājumu pēdējo gadu laikā. Firmām "Parfenion", "Makhaon" un "Rilend" tika pārskaitīti 230 milijoni ASV dolāru.
"Hermitage Capital" jurists Magņickis jau vairāk nekā desmit gadus bija strādājis fonda labā. Visas trīs firmas bija saistītas ar fonda darbu, tādēļ viņš sāka lietas šķetināšanu. No Magņicka rīcībā esošajiem dokumentiem kļuva redzams, ka firmas "Parfenion", "Makhaon" un "Rilend" nelikumīgi pārņēmuši citi īpašnieki. Tad ar viltotiem grāmatvedības dokumentiem devušies uz tiesu, kas apmierinājusi prasījumu par nodokļu atmaksu. Lietu bija realizējis noziedzīgs grupējums, kurā iesaistījušies bijušie cietumnieki, tāpat vairāki iekšlietu ministrijas izmēklētāji, tiesneši, nodokļu inspektori. No valsts kases ar Krievijas ierēdņu palīdzību sabiedrības acu priekšā nozagts miljoniem nodokļu maksātāju naudas.
Tomēr izmeklēšanas vietā pret valsts naudas zagļiem tiek uzsākta lieta pret viņu pašu. Uz izmeklēšanas laiku Magņickis tika aizturēts. Cietumā viņu pratina un arī sit. 2008. gada novembrī Butirku cietumā Magņickis mira.
Fonda "Hermitage Capital" vadība pārdzīvoja kolēģa nāvi un nolēma, ka turpinās cīņu par taisnību un neatkāpsies līdz nebūs noskaidroti, kā arī sodīti Magņicka lietā vainīgie. Viņi nolīga juristus, kas turpināja izmeklēšanu. Atklājās, ka 2008. gada februārī 20 miljoni ASV dolāru no Krievijas bankām tālāk pārskaitīti uz sešām Latvijas bankām.
Vairāk nekā divi miljoni skaitīti caur "Rietumu banku". Gandrīz seši miljoni caur "Trasta komercbanku", gandrīz miljons caur "Baltic Trust Bank", kura tagad pievienota "GE Money bank", pusmiljons caur banku "Paritātei", kuru tagad sauc "Privatbank" un vairāk nekā miljons caur "Aizkraukles banku". Pārskaitījumos figurēja arī "Baltic international bank". Neviena no bankām kameras priekšā runāt nevēlējās. Aizkraukles banka atbildēja šādi: "Iepriekš mums šāda informācija nebija zināma. Pašlaik mēs veicam šo faktu pārbaudi".
Arī "Trasta komercbankas" komentārs bija piesardzīgs: " Uz doto brīdi varam vien komentēt, ka atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai, jebkāda veida informācija par banku klientiem ir konfidenciāla. "Trasta komercbankas" darbība pilnībā atbilst valsts likumdošanas prasībām un starptautiskajiem banku darbības standartiem. Banka stingri seko starptautisko normu izpildei un par jebkuru aizdomīgu darījumu sniedz informāciju uzraugošajām institūcijām."
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs izsaka bažas par saņemto informāciju, taču konkrētu rīcību nesola. Bloķēt bankas kontus tā nav gatava, tāpat kā sodīt minētās bankas, jo Krievija oficiāli nav paziņojusi, ka nauda būtu nozagta.
"Hermitage Capital" savākto informāciju par Latviju nosūtījusi prokuratūrai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Prokuratūra Magņitska lietu pārsūtījusi ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei. Policija nav ierosinājusi pat kriminālprocesu. Pārvaldes priekšnieks interviju TV3 atteica, tā vietā atsūtot preses sekretāri.
Visticamāk, no Krievijas objektīvu informāciju Latvijas policija nesaņems, tā uzskata Krievijas avīzes "Novaja Gazeta" žurnālists Romāns Aņins. Viņaprāt, Krievija lietas izmeklēšanā nav ieinteresēta, jo lietā iesaistītas augstas amatpersonas.
"Hermitage Capital" saprotot, ka Krievijā tā nevarēs panākt taisnību, izvēlējusies citu taktiku. Tā prasa valstīm, kurās notikuši Magņitska lietas darījumi, - iesaldēt banku kontus, nedot vīzas amatpersonām, kas bija iesaistītas lietā, neļaut viņu bērniem mācīties Eiropā. Tā Lielbritānija noteikusi iebraukšanas aizliegumu 60 ar Magņitska lietu saistītajām amatpersonām. Par līdzīgu liegumu oktobrī lems arī ASV kongress. Šveice arestējusi visus Magņitska lietas bankas kontus. Savukārt Latvijas pozīcija ir nogaidoša. Ārlietu ministrija pagaidām nav gatava inicēt Eiropas Savienībai lēmumu, lai liegtu konkrēto Krievijas atmatperosnu ieceļošanu.