Atceltie un grozītie spriedumi. Bažām nav pamata, norāda Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja
Foto: Rīgas apgabaltiesa

Bažām par it kā lielo grozīto vai atcelto pirmās instances tiesu spriedumu skaitu nav pamata, jo skaitļi rāda pretējo, intervijā portālam "Delfi" saka Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone, jautāta par Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa izteikumiem par tiesu darba kvalitāti. Vilsone atzīst, ka tiesu reformas – gan pāreja uz tīro tiesu sistēmu, gan tiesu teritoriālā reforma – bija nepieciešamas, taču tām nav izdevies atrisināt noslodzes jautājumu.

Ja atsevišķas tiesas ar ienākošo lietu apjomu tiek galā, tad citām tiesām joprojām nākas izskatīt daudz vairāk lietu nekā pārējām. Tomēr tiesas priekšsēdētāja nākotnē veras cerīgi, uzsverot, ka patiesībā Latvijā tiesas ir ļoti progresīvas tehnoloģiju izmantošanā. Viņa ir pārliecināta, ka arī nākotnē tieši tehnoloģiju ieviešana tiesu darbā atvieglos tiesnešu darbu un paātrinās lietu izskatīšanu, vienlaikus uzsverot, ka tiesu jālemj cilvēkam, un tehnoloģijas jāizmanto vien kā rīks.

Sāksim ar paveiktajām reformām. Viena bija pāreja uz tīro tiesu sistēmu. Tai noslēdzoties, sajūta par ietekmi uz tiesām, no pašas tiesu nozares bija divējāda. Kā jūs skatieties uz šo reformu – bija vai nebija vajadzīga?

Es skatos ļoti pozitīvi – bija vajadzīga. Sabiedrībai arī jāsaprot, ka lietas izskatīšana sākas pirmajā instancē. Jau pirmajā instancē ir tiesnesis, kas ir profesionāls un augsti kvalificēts, un viņš ir spējīgs izskatīt lietu. Indikācijas par to, ka būtu kritusies darba kvalitāte, absolūti nav. Skaitļi ir pozitīvi. Mūsu [Rīgas] tiesu apgabalā, piemēram, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā civillietās taisīti 8532 nolēmumi, pārsūdzēti – 479 nolēmumi.

Apelācijas instancē pretējs spriedums ir taisīts 42 lietās. Skaitļi pierāda, ka pirmās instances lieliski pilda savu darbu. Analogi arī par citām tiesām, piemēram, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā kopā civillietās taisīti 5568 nolēmumi, 218 pārsūdzēti, pretējs spriedums taisīts 18 lietās.

Kas ir ļoti maz.

Tas ir ļoti maz. Mēs varam secināt, ka tiesas strādā labi. Iemesli pretējam nolēmumam lielākoties, ja mēs runājam par civillietām, būs tie, ka lietas dalībnieks nav paspējis pirmajā instancē iesniegt pierādījumus vai vispār nav paudis savu pozīciju. Tā ir viena no lielākajām problemātikām, ka lietas dalībnieks nav pietiekoši disciplinēts. Procesuālas sankcijas ir paaugstinātas, tiesai tās aktīvi jāpiemēro, un es domāju, ka ar laiku mums arī šī problemātika atkritīs.

Krimināllietās aina ir ļoti līdzīga. Piemēram, Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā šajā gadā kopā ir taisīti 2009 nolēmumi, pārsūdzēti 62. Šobrīd spriedumi, kas atcelti un grozīti daļā, ir piecās lietās. Visbiežāk ir jautājumi par sodu, un apelācijas instance, pārvērtējot sodu, mīkstina vai nosaka to bargāku. Bet tieši tāpēc mums ir trīspakāpju tiesu sistēma. Runāt, ka reforma bija nepareiza, noteikti nevar. Reforma bija pareiza.

Vai ir izdevies atslogot tiesas?

Visu lietu nodošana pirmās instances tiesām noteikti neatslogoja tiesas. Bija cerība, ka Rīgas tiesu apgabalā esošās rajona tiesas, un tostarp Rīgas apgabaltiesu, atslogos tiesu reforma, kas saistīta ar tiesu namu izveidi. Faktiskā situācija rāda, ka tas nav devis cerēto rezultātu. Slodze izlīdzinājās reģionos, kur savienoja, piemēram, piecas rajona tiesas vienā.

Tagad var sadalīt lietas visiem tiesnešiem un attiecīgajam skaitam, kas strādā šobrīd apvienotajā rajona tiesā. Daļēji pozitīvu rezultātu deva tas, ka atsevišķas amata vietas pārcēla uz Rīgu, uz rajona tiesām, bet vēl joprojām mēs esam situācijā, ka Rīgas rajona tiesām un arī apgabaltiesai saņemto lietu skaits ir ievērojami lielāks kā reģionos.

Tam ir daudz un dažādi iemesli. Lai arī kā mēs censtos, šobrīd vēl joprojām situācija ir tāda, ka ar pietiekamu kapacitāti Rīgā strādā Pārdaugavas tiesa. Viņi spēj izskatīt tik lietas, cik saņem un mazināt atlikumu. Ārkārtīgi daudz lietu ir Vidzemes priekšpilsētas tiesai, Latgales priekšpilsētas tiesai un Rīgas rajona tiesai. Salīdzinājumam, pēdējie dati, kas ir apkopoti, piemēram, Daugavpils tiesā viens tiesnesis mēnesī saņem 5,9 krimināllietas, 9,9 civillietas un 3,6 administratīvā pārkāpuma lietas, Rēzeknes tiesā – 5,4 krimināllietas, 7 civillietas un 3,3 administratīvā pārkāpuma lietas.

Tas izklausās pēc paveicama darba.

Tieši tā, tas izklausās pēc paveicama darba. Citi skaitļi – Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā viens tiesnesis saņem 4,1 krimināllietas, 17,4 civillietas un 3,1 administratīvā pārkāpuma lietu. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā – 4,5 krimināllietas, 17 civillietas, 2,7 administratīvā pārkāpuma lietas, Rīgas rajona tiesā – 4,2 krimināllietas, 19,5 civillietas un 4,8 administratīvā pārkāpuma lietas.

Disproporcija ir vērā ņemama. Noslodze Rīgas tiesu apgabala rajona tiesās ir lielāka. Šobrīd ļoti palīdz normatīvajā regulējumā Civilprocesa likumā dotā iespēja lietas nosūtīt reģioniem. Tiesneši ir patiešām atsaucīgi, lai lietas varētu izskatīt saprātīgā termiņā, kas ir viena no tiesībām uz taisnīgu tiesu. Tas ir viens no risinājumiem. Tiesu namu reforma nevar dot to rezultātu, lai izlīdzinātu lietu izskatīšanas termiņus, ja nepārdalām amata vietas uz Rīgas tiesu apgabalu.

Kas nav ērti lietas dalībniekiem?

Jāraugās no diviem aspektiem. Ja ņemam vērā, ka attīstījušās modernās tehnoloģijas, tad ērtība netiek grozīta. Lietas dalībnieks tāpat var atnākt uz tiesu Rīgā, un viņam būs nodrošināta piedalīšanās tiesas sēdē ar videokonferences starpniecību. Protams, ka tas ir citādāk, pie tā ir jāpierod, bet tā ir nepastarpināta dalība tiesas sēdē. Mēs redzam visu, kas notiek tiesas zālē, mēs visu dzirdam, mēs varam sniegt paskaidrojumus.

Par tiesu digitalizāciju un tehnoloģiskajiem risinājumiem runājot, Rīgas apgabaltiesa tos izmanto ļoti aktīvi, bet tiesas reģionos liekas daudz kuslākas.

Es negribētu tam piekrist, ka reģionu tiesas ir kūtrākas tehnoloģiju izmantošanā. Secinājumu izdaru, ņemot vērā lietu pārsūtīšanu uz citiem tiesu apgabaliem. Mēs redzam progresu, kāds bijis videokonferenču izmantošanā. Ja 2014. gadu sākām ar četrām videokonferencēm, tad pagājušajā gadā bija vairāk par 400. Kāpinājums ir milzīgs. Problēma varētu būt tajā, ka rajona tiesām ir nepietiekams skaits videokonferenču iekārtu.

Ko jūs kā tehnoloģisko risinājumus nākotnē? Varbūt jums ir zināma arī ārvalstu prakse, kas viņiem ir un mums būtu vajadzīgs?

Noteikti ir jāvirzās e-lietu virzienā, kas paātrinās tiesas darbu un saziņu ar lietu dalībniekiem. Lielais papīru skaits un apjoms vairs nebūs nepieciešams, varēs īsākā laikā nodot lietas dalībniekiem dokumentus. Mēs esam ļoti progresīvi, ja raugāmies uz Eiropas fona.

Mums ir gan audioprotokoli, gan videokonferences. Tiek ieviestas e-lietas, kuras jau pieejamas atsevišķās lietu kategorijās. Protams, mēs esam pārejas periodā, e-lieta šobrīd varbūt nav 100% elektroniska. Tā zināmā mērā varbūt ir kā hibrīdlieta, jo fiziskai personai joprojām tiek saglabāta iespēja iesniegt dokumentus arī papīrformā un daļa lietas ir elektroniskā formā.

Mums ir audioprotokolu sistēma un arī enkurošanas sistēma (tiesas darbinieks atzīmē konkrētu laiku, kurā sāk runāt tā vai cita persona, kas piedalās lietā), taču nākamai instancei jāpatērē vairāk laika, lai audioprotokolu noklausītos, nekā būtu nepieciešams tā izlasīšanai.

Jebkurš cilvēks lasa ātrāk. Ja būtu iespējams, izmantojot mākslīgo intelektu, šos audioprotokolus pārvērst no verbalizētā vārda rakstītajā vārdā, tas ārkārtīgi atvieglotu nākamo instanču darbu. Pieļauju, ka arī atvieglotu lietu dalībniekiem sagatavot apelācijas un kasācijas sūdzības. Noteikti varam domāt arī par mašīntulkošanu, jo apsūdzētajiem tiesas nolēmums jāizsniedz viņam saprotamā valodā. Mašīntulkošana pasaulē kā iespēja jau tiek izmantota.

Cik zinu, tad "Tilde" jau strādājusi šajā virzienā. Tas būtu lielisks rīks arī tiesām. Varam runāt arī par mutvārdu tulkojumu, ko nākotnē veiktu mākslīgais intelekts. Es varu iedomāties, ka lietas dalībnieks zālē piedalās un runā sev saprotamā valodā, tajā pašā laikā viņam vai nu austiņās skan tā valoda, ko viņš saprot un kas visu zālē notiekošo viņam tulko, vai viņš raugās ekrānā, kur ir kāds atveidojums. Kad būs e-lietas, domāju, ka vēl vairāk izmantosim iespēju sazināties ar videokonferenču palīdzību.

Mēs varam raudzīties arī uz Vācijas piemēru. Viņiem ir e-rīks, kurš verbalizētu vārdu pārvērš rakstītajā tekstā. Šis rīks nodots tiesnešiem, un tiesneši tādā veidā raksta nolēmumus. Par moderno tehnoloģiju ieviešanu tiesu darbā ļoti daudz spriež arī Eiropā – par ētisko pusi – kā mēs varam integrēt mākslīgo intelektu, lai saglabātos personām tiesības uz taisnīgu tiesu, jo tiesu spriež cilvēks vēl no Senās Romas laikiem. Cilvēka apziņā taisnīga tiesa asociējas ar to, ka ir kāds cilvēks, kam valsts deleģējusi zināmu daļu varas, un cilvēks pieņem nolēmumu. Mākslīgais intelekts un tehnoloģijas var būt kā rīki un asistenti tiesnešiem.

Bet jūs ieminējāties par lietu izskatīšanas termiņiem. Es vēlreiz pārbaudīju, kas ar tiem notiek. Gribu teikt, ka tiek kultivēts mīts, ka mums tie ir ilgi.

Salīdzinot ar citām Eiropas valstu tiesām, mēs nemaz neesam tik slikti šajā ziņā.

Tā ir. Man ir grūti pateikt, kāpēc tiek uzturēta šī pozīcija, ka Latvijas tiesās ir ilgi lietu izskatīšanas termiņi. Tā nav. Ja mēs palūkojamies uz pēdējiem statistikas datiem, tad šogad vidēji kopējais ilgums, piemēram, Latgales apgabaltiesai ir 1,5 mēneši, Rīgas apgabaltiesai – četri mēneši, Zemgales apgabaltiesai – 1,5 mēneši, Aizkraukles rajona tiesai – 0,7 mēneši.

Tādi paši skaitļi ir arī par citām rajona tiesām. Krimināllietas Aizkraukles rajona tiesā izskata 0,6 mēnešos. Cēsu rajona tiesa 2,3 mēneši, Daugavpils tiesa 2,5 mēneši, Kurzemes rajona tiesa 4,1 mēnesis. Tie ir vērā ņemami dati, un es domāju, ka tā ir lieliska kapacitāte tiesām. Nav pamata bažām, ka mums ir ilgi lietu izskatīšanas termiņi. Problēma šobrīd ir tiesnešu proporcija, cik strādā ārpus Rīgas un Rīgas tiesu apgabalā. Tāpat pašlaik kavēšanās vairāk varētu būt saistīta ar Augstākās tiesas kapacitāti.

Liekas, ka sabiedrībā uzskats par ilgo lietu izskatīšanu rodas no mediju darba, aprakstot apjomīgās un sarežģītās lietas, piemēram, tā saukto Lemberga krimināllietu.

Tas kārtējo reizi ir atgādinājums, ka nevaram izdarīt vispārinājumu, ņemot par pamatu kaut ko vienu. Attiecībā uz šo pašu pieminēto lietu, ja raugāmies uz kopējo Eiropas ainu, mēs neesam izņēmums. Arī tur lietas par finanšu noziedzīgiem nodarījumiem izskata desmit gadus. Arī sarežģītās un apjomīgās lietās tiesai jāievēro noteiktā kārtība kāda procesā ir noteikta.

Ja tiesai jāpārbauda pierādījumi tiesas sēdē un jānopratina liecinieki, tad tas tiesai vienkārši ir jāizdara. Nav iespējas pateikt, ka mēs nedarīsim, jo gribētu ātrāk. Mums ir jādod iespēja pusēm uzklausīt liecinieku liecības, uzdot jautājumus. Tas viss prasa laiku. Protams, arī apkopoto materiālu daudzums no prokuratūras. Tiesa saņēma vairāk nekā 200 sējumus, tagad ir vēl vismaz 60 sējumi.

Sarežģītība vienmēr jāņem vērā. Nevaram vispārināt un teikt, ka varēja divos gados. Tas pat nav saprātīgi pieņemams, ka to var izdarīt. Tāpēc partiju programmās, kur ir tēzes, ka visas lietas izskatāmas gada vai divu gadu laikā, zināmā veidā ir populisms, jo sarežģītās lietās, apjomīgās lietās tas nekad nebūs iespējams. Tiesas galvenā funkcija ir spriest taisnīgu tiesu un nodrošināt personām tiesības uz taisnīgu tiesu. Tas nozīmē, ka jāizdara visas tās procesuālās darbības un jāievēro visas personu procesuālās tiesības, kas katrā procesā noteiktas. Tas ir pamatuzdevums.

Šogad Valsts prezidents rīkoja diskusiju par tiesu praksi un tiesu varu, kurā pauda bažas par augsto grozīto un atcelto spriedumu skaitu. Patiesībā nav pamata bažām?

Tur nav pamata bažām. Man patiešām grūti spriest, kādi skaitļi bija par pamatu ņemti, lai izvirzītu šos iebildumus. Arī, ja mēs paraugāmies uz savu darbu un kvalitāti, tad šogad mums (Rīgas apgabaltiesai) ir grozīti 17 spriedumi krimināllietās, pagājušajā gadā mēs izskatījām apmēram 900 krimināllietas. Civillietās mums ir atcelts vai grozīts 81 spriedums, bet pagājušā gadā mēs izskatījām 3300 civillietas. Skaitļi ir tādi, kas liek izdarīt secinājumu, ka tiesa strādā kvalitatīvi. Mēģināt iztēloties situāciju, ka nebūs neviens grozīts vai atcelts spriedums, es domāju, ir pietiekami sarežģīti, jo tā nav nevienā valstī. Pretējā gadījumā apelācijas un kasācijas instance vispār zaudē savu nozīmi, jēgu, būtību un sūtību. Skaitļi, cik bija atcelti spriedumu vēl pirms pieciem gadiem un cik ir šobrīd, samazinās. Es gribu no tā secināt, ka mēs strādājam arvien kvalitatīvāk.

Tiesneši uzlabo zināšanas vai specializējas noteiktās jomās, paliekot aizvien kompetentāki?

Pirmkārt, jāņem vērā, ja tiesnesim tiek nodots tik liels lietu skaits, ka viņam nav pienācīgi laika sagatavoties lietas izskatīšanai, izskatīt tiesas sēdē un sagatavot nolēmumu, tad tādā gadījumā tas notiek steigā. Tā bija pēc finanšu krīzes. Faktiskā situācija, ka lietu pieplūdums tiesā bija ārkārtīgi liels. Tas radīja šo spriedzi – laika un kapacitātes trūkums. Šobrīd mums vēl jāveic strukturālas reformas, lai izlīdzinātu slodzi Latvijas tiesās, bet laiks, kas ir nepieciešams lietas sagatavošanai, izskatīšanai un nolēmuma sastādīšanai, šobrīd jau ir saprātīgs.

Otrais, ir tiesnešu un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku apmācība. Tas, kas šobrīd tiek ieguldīts gan tiesu darbinieku, gan tiesnešu apmācībā, ir vērā ņemams un tas ceļ kvalitāti. Pēdējos trīs gadus rīkojam kopīgas sanāksmes ar rajona tiesnešiem pa tiesību nozarēm. Cenšamies vismaz divas reizes gadā tikties, izrunāt aktuālās problēmas, izrunāt kļūdas, ja tās ir sistēmiskas, un vērst uzmanību uz konkrētiem aktuāliem jautājumiem.

Mums ir sadarbības forma arī ar pārējām apgabaltiesām – vismaz reizi pusgadā rīkojam kopīgas videokonferences, apspriežam aktuālos jautājumu un tādā veidā veidojam vienotu tiesu praksi. Noteikti gribu teikt, ka mēs attīstāmies. Tiesnešiem arī ir iespēja braukt un izmantot mācības, ko piedāvā Eiropas un citu valstu tiesnešu mācību centri.

Ko jūs domājiet par tiesu specializāciju. Tas ir virziens, uz ko mēs virzāmies, taču Eiropas Komisija ziņojumā norādījusi, ka pārlieku tiesu specializācija rada riskus, ka viens tiesnesis tiekas ar vieniem un tiem pašiem advokātiem...

Varas centralizācija, jā, tas rada zināmus riskus. Tiesu specializāciju vajag noteikti. Tas nozīmē, ka, iedziļinoties kādā tiesību nozarē un lietu kategorijā, tiesneši var savu darbu paveikt ātrāk un kvalitatīvāk, bet riski obligāti jāņem vērā. Svarīgs ir jautājums, lai tiesās ar specializāciju būtu pietiekams tiesnešu skaits. Minimums, kas specializējas kādā noteiktā lietu kategorijā, manā ieskatā, ir ne mazāk kā septiņi tiesneši. Lai izslēgtu jebkādu iespēju, ka kāda lieta nonāk pie kāda konkrēta tiesneša, un jebkādus citus pieņēmumus par to, ka tās ir tikai divas vai trīs personas, kas tādā veidā nosaka arī judikatūru.

Latvijā specializācija tiesā pastāv jau zināmu laiku. Civilprocesa likuma 24. pants un minētā likuma nodaļas jau nosaka, ka, piemēram, lietas par intelektuālo īpašumu izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Pieteikumus par bērnu prettiesisku nolaupīšanu un pārvešanu uz ārvalstīm vai otrādi izskatīja Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa, kas tagad pievienota Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Tiesneši iegulda laiku un pievērš uzmanību tālākizglītībai šajās jomās. Tas dod rezultātu. Tas, kā es to redzētu, ka tiesās, kurās ir specializācija, ar laiku notiek funkcijas rotācija. Proti, tiesneši kādu zināmu laiku skata šīs kategorijas lietas, pēc tam šo kategoriju lietas nodod skatīt citiem tiesnešiem, lai nav risku.

Valsts kontrole revīzijā bija secinājusi, ka finansējuma nozarē ir pietiekami, bet jārunā par tā efektīvu izlietojumu. Vai redzat, ka finansējums ir pietiekams?

Var piekrist tiktāl, ka finansējumu varbūt ir iespējams izmantot efektīvāk. Efektīvāka tā izmantošana, kā es to redzu, ir tieši pateicoties vienādai noslodzei, lai tiesām valstī būtu vienāda noslodze, jo nevar būt situācija, ka vienā tiesā atlikumā vienam tiesnesim ir 200 lietas, bet otrā tiesā tiesnesim – 40 lietas. Viens lielisks rīks, un Eiropā ir šādi piemēri, piemēram, Bosnijā Hercegovinā, ir "Business Inteligance", kas aprēķina tiesas kapacitāti un kvalitāti.

Tiek izmantots mākslīgais intelekts, kas pārskatāmi parāda, kurai tiesai nepieciešams papildu finansējums un savukārt, citai, kurai jāizmanto iekšējā kapacitāte un jāstrādā mazliet raitāk. Ir iespēja šādus rīkus Latvijā ieviest.

Piekrītu Satversmes tiesas spriedumam par tiesnešu atalgojuma vietu kopējā valsts un pašvaldību amatpersonu atalgojuma sistēmā. Tā ir jāpārskata, un šobrīd tas norit. Tas, ka tiesu darbiniekiem ir jāpalielina atalgojums, tas arī ir skaidrs. Liela atbildība gulst ne tikai uz tiesnešiem, bet arī tiesu darbiniekiem. Lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus un varētu viņus noturēt, lai nebūtu tik liela mainība, atalgojums jākāpina.

Ko sagaidiet no nākamās valdības un nākamā par nozari atbildīgā ministra?

Es ceru, ka tiks turpinātas tiesu sistēmas reformas, lai mēs dzīvotu tiesiskā valstī. Tas ir tas īsais vēlējums. Mēs jau dzīvojam tiesiskā valstī. Tiesu Latvijā spriež tiesa. Cilvēki strīdus, ja nevar atrisināt, nāk risināt tiesā. Tiesa nodrošina krimināllietu izskatīšanu, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu. Mēs esam tiesiskuma garants. Par to, es domāju, šaubas nevar būt. Nākamajam ministram izturību, profesionalitāti un redzējumu par Latvijas attīstību un līdz ar to arī tiesu sistēmas attīstību.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Eiropas Komisija Lasāmgabali Rīgas apgabaltiesa Satversmes tiesa Valsts kontrole Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form