Atdzimst ideja par pieminekli nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem un Konstatīnam Čakstem
Foto: LETA

Sagaidot Latvijas 100 gadu jubileju, Latvijas Centrālās padomes (LCP) piemiņas fonds aicina katru Latvijas valsts piederīgo līdzdarboties un atbalstīt nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem veltīta pieminekļa izveidi Rīgā, Daugavas kreisajā krastā, pie Gaismas pils ēkas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā pirmdien preses konferencē uzsvēra fonda valdes loceklis Jurģis Klotiņš, Latvijas 100 gadu jubilejas tuvums ir īstais laiks, lai pateiktos cīnītājiem par Latvijas neatkarības atjaunošanu un atstātu nākotnei pieminekli, kas atgādinātu, ka arī visgrūtākajos apstākļos iespējams stāvēt par savu valsti un tautu.

Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes dēls, diplomēts jurists Konstantīns Čakste un viņa domubiedri vācu okupācijas apstākļos izveidoja pretošanās organizāciju LCP, kas 1944.gadā ar īpašu memorandu vērsās pie Rietumu sabiedroto valstu vadītājiem ar aicinājumu atbalstīt demokrātiskas Latvijas valsts atjaunošanu. Dokumentu, kuru bija parakstījuši 190 ievērojami Latvijas sabiedriskie un kultūras darbinieki, ar laivu Gotlandē nogādāja Leonīds Siliņš. Tālāk memorands nonāca pie Latvijas vēstniekiem Stokholmā, Londonā un Vašingtonā izplatīšanai.

LCP mērķis bija Latvijas valstiskuma atjaunošana, taču 1944.gada 29.aprīlī K.Čaksti arestēja gestapo un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnē. Sagrāvi piedzīvoja arī pati LCP, kuras militārais spārns bija "kurelieši". K.Čakste gāja bojā 1945.gada 21.februārī, ieslodzīto "nāves maršā" no Štuthofas uz Lauenburgas koncentrācijas nometni.

Celt pieminekli pretošanās kustības dalībniekiem aicina 2016.gada novembrī izveidotais LCP piemiņas fonds. Fonds ir dibināts ar mērķi rīkot ikgadējus LCP piemiņas pasākumus un izveidot nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem veltītu pieminekli par tautas saziedotiem līdzekļiem. Pieminekļa metu konkursu iecerēts rīkot šogad, bet pieminekli varētu atklāt 2020.gadā.

Pieminekļa iecerei veltītajā preses konferencē vēsturnieks Uldis Neiburgs pauda viedokli, ka kļūda būtu celt pieminekli tikai LCP un K.Čakstem, jo viņi nevadīja visu pretošanās kustību padomju un vācu okupācijas režīmam.

Doma par LCP un K.Čakstem veltīta pieminekļa celšanu radās jau 2002.gadā, un publiski to pirmais pauda dzejnieks Jānis Peters. Ieceri katrs ar 10 000 latu (14 228 eiro) ziedojumu iepriekš atbalstīja dažādas Latvijas ekonomiskajā un politiskajā dzīvē pazīstamas personības, piemēram, advokāts Andris Grūtups, bijušais Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis, Andris Šķēle, Ainārs Šlesers, Viesturs Koziols, Adrians Dāvis, Valdis Lokenbahs, Guntis Indriksons, Mamerts Vaivads, Ēriks Masteiko, Gunārs Ķirsons un citi. Pieminekli bija iecerēts novietot bijušā "ļeņinekļa" vietā Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojumā.

2003 gadā izsludinātajā konkursā uzvarēja Ojāra Feldberga piedāvātā versija "Saule". Taču izrādījās, ka ar saziedotajiem 187 000 latu (266 077 eiro) tai nepietiek, jo Feldberga pieprasītais honorārs bijis pārāk augsts. Nākamā izvēle krita uz Gļeba Panteļejeva piedāvāto metu - K. Čakstes figūra uz masīvas, slīpas akmens pamatnes. Bet 2004.gada 11. augustā un atkārtoti 6.oktobrī Panteļejeva metu pēc emocionālām diskusijām noraidīja Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padome, kas uzskatīja, ka izvēlētais variants "mākslinieciski un arhitektoniski neatbilst šai sabiedriski nozīmīgajai vietai".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Adrians Dāvis Ainārs Šlesers Andris Grūtups Andris Šķēle Gunārs Ķirsons Guntis Indriksons Jānis Naglis Jānis Peters Privatizācijas aģentūra Valdis Lokenbahs Viesturs Koziols
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form