Atkal dzēsti daudzi kūlas ugunsgrēki
Foto: DELFI Aculiecinieks

Pagājušajā diennaktī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) dzēsis 81 ugunsgrēku, no tiem lielākā daļa jeb 49 bija pērnās zāles degšanas gadījumi, liecina VUGD operatīvā informācija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Novados ugunsdzēsēji dzēsuši 11 ugunsgrēkus, Rīgā - 14, bet citās republika pilsētās septiņus ugunsgrēkus. Ugunsnelaimēs trīs cilvēki cietuši.

Pagājušajā diennaktī reģistrēti 49 kūlas dedzināšanas gadījumi, līdz ar to šogad kopumā jau dzēsti 984 pērnās zāles ugunsgrēku.

VUGD piedalījies 16 glābšanas darbos un saņēmis 17 maldinājuma zvanus.

Jau ziņots, ka iestājoties siltākam laikam, kūlas dedzināšana Latvijā vēršas plašumā, jo ceturtdien Latvijā reģistrēti 145 kūlas dedzināšanas gadījumi, kas ir šogad lielākais vienā diennaktī reģistrēto kūlas ugunsgrēku skaits.

Kūlas ugunsgrēki šopavasar nopostījuši vairākas ēkas, bet 11.aprīlī kūlas ugunsgrēkā gājusi bojā 1935.gadā dzimusi sieviete. Traģiskā nelaime notikusi Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, pie kādām lauku mājām. Pērnā zāle bija degusi aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā, un ugunsgrēks tika nodzēsts jau pirms ugunsdzēsēju ierašanās.

VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību, un tā vienkāršojas.

Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā. Tās rezultātā izzūd retās vai tikai dabiskiem zālājiem raksturīgās sugas, bet dedzināšana, sadegot organiskajām vielām, rada arī mēslošanas efektu, kas dabiskai pļavai nav vajadzīgs.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, VUGD informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form