AtkaRīga: Pērkamās mīlas rūpals Lienes ielā
Foto: DELFI

Jau vairāk nekā mēnesi vairs neeksistē regulējums, kas ļautu administratīvā kārtā sodīt personas par nelikumīgu prostitūciju. Šīs politiķu nevienprātības sekas izjūt Lienes ielas apkaimes iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri jau gadiem cīnās ar prostitūciju ielās, jo nu senākās profesijas pārstāvēm nav jābaiļojas par "saķeršanos ar likumu". Rūpals ir pieprasīts – liecina vietējo iedzīvotāju uzstādīto videonovērošanas kameru ieraksti.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Portāls "Delfi" jau iepriekš vēstīja par Bruņinieku ielas Rīgā tālā gala iedzīvotājiem, kuri pēc neskaitāmiem mēģinājumiem pievērst likumsargu uzmanību Avotu apkaimē notiekošajam publiski dalījušies ar to, kas dienas laikā notiek vienā no vēsturiskā centra ielām, turklāt blakus Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas iestādēm.

(Ne)drošība

Ņemot piemēru no Bruņinieku ielas aktīvistiem, arī Lienes ielai pietuvinātie iedzīvotāji un uzņēmēji ar savu sāpi sākuši dalīties publiski. Ar portālu "Delfi" sazinājās apkaimes iedzīvotāji, kuru degungalā diendienā notiek nelegālā prostitūcija. Iedzīvotāji drošības apsvērumu dēļ vēlējās palikt anonīmi. Ne velti – draudi no prostitūtām jau saņemti vairākkārt. Solīts gan riepas sadurt, gan māju nodedzināt.

Visticamāk, ar uguni būtu jāmeklē rīdzinieki, kuri par nelegālo rūpalu ap Lienes ielu neko nebūs dzirdējuši. Tā vēsture mērāma gadu desmitos, arī apkaimes labiekārtošanas darbi, piemēram, Mūrnieku ielas un Ziedoņdārza atjaunošana, nav "aizbiedējusi" nelegālo prostitūciju. Apzināti vai neapzināti, bet Lienes iela un ielas ap to ir izveidotas par to vietu Rīgā, kur nelegālā pakalpojuma sniedzēji satiekas ar klientiem. Vietējo iedzīvotāju novērojumi liecina, ka seksuālos pakalpojumus uz ielas piedāvā pārsvarā trīs, maksimums sešas prostitūtas.

Tas gan nav viss, atgādina apkaimes iedzīvotāji, nelegālais rūpals vēl nes līdzi citas likstas – narkotikas.

Ar to mierā nav ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī uzņēmēji. Viņi jau vairākas reizes vērsušies pie amatpersonām Rīgas Pašvaldības policijā (RPP), Valsts policijā, Iekšlietu ministrijā (IeM) un Rīgas domē. Sūtītas gan oficiālas vēstules, gan jautājums klātienē pārrunāts.

Tāpat iedzīvotāji rūpala centrā izvietojuši videonovērošanas kameras. Tās fiksē gan seksuālo pakalpojumu sniedzējus, gan klientus. Kā zina stāstīt vietējie, klientu loks, spriežot pēc auto, ir ļoti plašs. Kāds klients pat atbraucis ar auto pa taisno no salona – testa braucienā, atceras viens no apkaimes iedzīvotājiem. Nereti klienti ierodas ar darba auto, to vērīgie iedzīvotāji fiksē videokamerās un nekautrējas par darbinieku darba gaitām informēt darba devējus.

(Ne)sodāmība

Kārtību, kādā ierobežojama prostitūcija, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tajos, piemēram, noteikts, ka seksuālo pakalpojumu var sniegt tikai dzīvojamā telpā. Turklāt aizliegts sniegt seksuālos pakalpojumus par maksu, kā arī saņemt šos pakalpojumus dzīvojamā telpā, ja tā atrodas tuvāk par 100 metriem no izglītības iestādes vai baznīcas, ja tajā atrodas nepilngadīgais un ja pret to iebilst citas personas, kuras dzīvo šajā telpā vai mājā, kurā tā atrodas.

Ja vēl līdz jūlijam apkaimes iedzīvotāji cīņā ar nelegālo prostitūciju iesaistīja policiju, regulāri to izsaucot, tad tagad arī šīs iespējas ir ierobežotas. Proti, politiķu nevienprātības dēļ no 1.jūlija vairs neeksistē regulējums, kas ļautu administratīvā kārtā sodīt personas par nelikumīgu prostitūciju.

Jāatgādina, ka 1.jūlijā stājās spēkā jaunais Administratīvās atbildības likums. Tas paredz, ka administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē nosaka attiecīgo nozari regulējošajos likumos vai pašvaldību saistošajos noteikumos. Attiecībā uz prostitūciju šāds likums tā arī nav ieviests.

IeM vairākus gadus gatavoja Prostitūcijas ierobežošanas likumprojektu, kurā cita starpā būtu atrunātas sankcijas par nelikumīgu seksuālo pakalpojumu sniegšanu. Politiķu nevienprātības dēļ likumprojekts netika virzīts izskatīšanai Saeimā.

Šobrīd diskusijas pie likumprojekta neturpinās – Saeimas deputāti ir devušies vasaras brīvdienās, arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) vēl atrodas atvaļinājumā. Taču, kā norāda ministra preses sekretāre Beata Jonite, līdz ar Ģirģena atgriešanos IeM Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomē turpināsies diskusijas par likumprojekta uzlabošanu.
Jau iepriekš premjers Krišjānis Kariņš (JV) bija uzdevis koalīcijas partneriem iesniegt savus priekšlikumus Prostitūcijas ierobežošanas likumprojektam. Vienīgais priekšlikums bija ienācis no partijas "Attīstībai/Par!", kas rosināja ieviest normu, kas paredz prostitūcijas jomā administratīvi sodīt tikai pircēju, nevis seksuālo pakalpojumu sniedzēju.

Jonite atgādina, ka iekšlietu ministrs bija rosinājis noteikt pagaidu regulējumu un iesniedzis priekšlikumu noteikt sodus par administratīvajiem pārkāpumiem saistībā ar prostitūcijas ierobežošanu Administratīvo sodu likumā, taču Saeimas atbalsts tam netika gūts.

Līdz ar to, kad un vai policijas varēs sodīt par nelikumīgu seksuālo pakalpojumu sniegšanu, nav zināms.

To, ka nelegālā pakalpojuma sniedzējas atskārtušas, ka netiks sodītas, portālam "Delfi" apstiprina viens no tuvējā veikala pārstāvjiem. "Situācija šeit nav pārāk glaimojoša," diplomātiski norāda veikalnieks.

Viņš saka, ka arī iepriekš ne vienmēr tika iesaistīta policija, taču likumsargu pieminēšana no pakalpojumu sniedzējām tika respektēta. Savukārt tagad viņu attieksme ir "es te vienkārši staigāju, ko jūs man izdarīsiet!". Kopumā vērtējot situāciju Lienes ielā un tās apkaimē, veikala pārstāvis zina stāstīt, ka pēdējo piecu gadu laikā tā ir absolūti nemainīga.

Savukārt turpat esošās konditorejas "Lille" pārstāve ir skeptiska par policijas saukšanas efektivitāti arī līdz 1. jūlijam. Vairākas reizes redzēts, ka policija aiztur seksuālo pakalpojumu sniedzējas, taču pēc pāris stundām viņas jau ir atpakaļ uz ielas. "Es saprotu, ka viņi nevar likuma vārdā kaut ko piesiet, bet ir jābūt kaut kādam risinājumam. Te taču staigā bērni, ko viņi redz, tas ir vājprāts," saka konditorejas pārstāve.

Arī viena no apkaimes iedzīvotājām zina stāstīt, ka seksuālo pakalpojumu sniedzējas klientus nešķiro. Pati bija lieciniece, kā savus pakalpojumus prostitūta piedāvāja apmēram 14 gadus vecam zēnam: "Viņš bija tā nobijies!" Viņa arī vērš uzmanību, ka apkaimē ir sporta preču veikals, kas ir bērnu iecienīts.

AtkaRīga: Pērkamās mīlas rūpals Lienes ielā
Foto: DELFI

(Ne)kārtība

Kā atzīst Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Toms Sadovskis, kopš 1. jūlija policijai vairs nav rīka, kā iespējamo pārkāpumu – nelegālo prostitūciju – kontrolēt. Līdz ar to var gadīties, ka brīdī, kad ekipāžas ir noslogotas ar lielu izsaukumu skaitu, šādam iedzīvotāja zvanam tiek piešķirta zemāka prioritāte.

Tomēr, ja iedzīvotāji ziņos par prostitūcijas ierobežošanas noteikumu pārkāpumiem, policija tāpat dosies uz notikuma vietu. Taču, ja visas ekipāžas tajā brīdī būs aizņemtas, tad patruļa tiks norīkota vēlāk, skaidro RPP pārstāvis.

"Turklāt iedzīvotāju sniegtā informācija palīdz policijai labāk izprast faktisko situāciju pilsētā un plānot turpmāko darbu," piebilst Sadovskis.

Daļa iedzīvotāju pieļauj, ka rūpalu apturētu tas, ja sods tiktu paredzēts ne tikai seksuālo pakalpojumu sniedzējiem, bet arī saņēmējiem. RPP norāda, ka vietvaras likumsargi ir gatavi kontrolēt jebkuru no regulējuma versijām, kuru pieņems Saeima. "Galvenais, lai būtu mehānisms noteikumu kontrolei," saka Sadovskis.

Arī iedzīvotāji nepacietīgi gaida, kad politiķi pabeigs darbu pie jaunā Prostitūcijas ierobežošanas likuma un tas stāsies spēkā. Tāpat apkaimes iedzīvotāji nemet plinti krūmos un gatavi pie likumsargiem un amatpersonām vērsties ar jaunu oficiālu vēstuli, taču šoreiz – publisku.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Iekšlietu ministrija Prostitūcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form