Saeimas Juridiskās komisijas sēdē šodien atkārtoti trūka kvoruma, lai otrajā lasījumā skatītu Latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas statusa nodrošināšanas likumprojektu.
Sākotnēji balsojumā par vienu priekšlikumu kvorums vēl bija, savukārt balsojumā par nākamo rosinājumu piedalījās mazāk nekā puse no komisijas deputātiem.
Arī pirms nedēļas notikušajā iepriekšējā sēdē pēc pāris priekšlikumu izskatīšanas vairs nebija kvoruma.
Saeimas Juridiskā biroja juriste Lilita Vilsone sēdē atkārtoti norādīja uz Juridiskā biroja jau iepriekš pausto viedokli, ka, ja ir vēlme veikt grozījumus, tas nav jādara šādā atsevišķā likumprojektā, bet "jāatver vaļā" Valsts valodas likums.
Saeimas juriste cita starpā arī aicināja sākumā saprast likumprojekta mērķi, – vai tas ir virzīts latviešu valodas stiprināšanai, vai arī, ņemot vērā tā saturu, drīzāk svešvalodu lietošanas noregulēšanai.
Kā ziņots, iepriekš izskatot likumprojektu pirms pirmā lasījuma Juridiskajā komisijā, Juridiskais birojs aicināja to nevirzīt, norādot uz vairākām pretrunām.
Jau vēstīts, ka likumprojektu izskatīšanai Saeimā virzīja partijas "Konservatīvie" politiķi Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Ainars Bašķis, Linda Medne un Jānis Butāns. Likums daļēji ierobežos krievu valodas izmantošanu patērētājiem pieejamajā informācijā.
Likumprojektā plānots noteikt arī izņēmuma gadījumus, uz kuriem tas neattieksies, tajā skaitā tas neattiektos uz personu savstarpējo, piemēram, mutisko saziņu.
Likums paredzētu, ka sabiedrībai nozīmīgu komersantu saziņā ar klientiem valsts vai pašvaldības iestādei vai publiskas personas kapitālsabiedrībai būs aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības oficiālā valoda.
Tas būtu aizliegts arī sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, elektronisko sakaru komersantiem, privātpersonu maksājumu un kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, enerģijas tirgotājiem fiziskām personām, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, dzīvojamo māju pārvaldniekiem, kas ir komersanti, lidostās, autoostās un dzelzceļa stacijās, taksometra pakalpojumu sniedzējiem un atkritumu savākšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Šis nosacījums attiektos uz jebkādu uzskates materiālu, aplikāciju, tīmekļvietni, internetbanku, portālu, reklāmu vai citiem paziņojumiem, korespondenci, līguma tekstu, rēķiniem, plašam klientu lokam adresētiem materiāliem, izņemot individuālu saziņu starp darbinieku un klientu.
Preču mazumtirdzniecības vietā būtu aizliegts papildus valsts valodai vai līdztekus tai, pārdodot preces vai sniedzot pakalpojumus, izmantot citu valodu, kas nav Eiropas Savienības (ES) oficiālā valoda jebkurā no šādiem gadījumiem – vizuālā vai skaņas paziņojumā, norādēs tirdzniecības vietā vai ārpus tās, jebkurā apmeklētājiem redzamā drukātā materiālā vai interaktīvā vidē, tīmekļa vietnē, klientiem nosūtītā informācijā, ja vien klients atsevišķi rakstveidā iepriekš nav piekritis saņemt informāciju citā valodā papildus vai līdztekus valsts valodai, kas nav ES oficiālā valoda.
Šis nosacījums gan neattiektos uz preces aprakstu un ražotāja iepakojumu, tirdzniecības vietā strādājošo darbinieku saziņu ar konkrētu personu individuāli, preču attālinātu tirdzniecību un uz ielu tirdzniecību.
Tāpat paredzēts noteikt, ka darba devējiem, kas nodarbina vismaz 50 darbiniekus, būtu jāinformē Valsts Darba inspekcija (VDI), ja vismaz pieciem darbiniekiem pieprasītu zināt vai lietot valodu, kas nav ES oficiālā valoda, vai to uzskatītu par priekšrocību darba tiesisko attiecību nodibināšanai. Tas būtu arī jāpamato. VDI savā tīmekļvietnē publicētu šādu darba devēju sarakstu.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka darba devējam ir aizliegts darbiniekam pieprasīt zināt vai lietot tādu valodu darba pienākumu veikšanai, kas nav ES oficiālā valoda, lai nodrošinātu saziņu vairākos no likumā minētajiem gadījumiem.
Piedāvāts Valsts valodas centram piešķirt tiesības uz konkrētu gadījumu vai noteiktu laiku atbrīvot personu no likumprojekta ievērošanas.
Par likuma pārkāpšanu tiktu paredzēts administratīvā atbildība. Likumprojekts būtu spēkā no 2023. gada 1. jūlija līdz 2026. gada 30. jūnijam. Ierobežojumus varētu pagarināt, ja pēc šī laika tiktu atzīts, ka tie joprojām ir nepieciešami.
