Lai ilgstošā perspektīvā nodrošinātu trūkstošās elektroenerģijas jaudas, zinātnieki un AS "Latvenergo" atkārtoti uzsver nepieciešamību Latvijā būvēt atomelektrostaciju (AES).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā piektdien Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) notikušajā diskusijā uzsvēra LZA Fizikālās enerģētikas institūta profesors Namejs Zeltiņš, jau kopš 90. gadu sākuma eksperti pauduši pārliecību, ka Latvijā nepieciešams būvēt tehnoloģiski drošu un modernu AES, tomēr jau toreiz sabiedrība bija pret šo ieceri.

Zinātnieki uzsvēra, ka patlaban Latvija ir gandrīz vienīgā valsts reģionā, kas neplāno būvēt AES, jo šādi plāni ir Lietuvai, Igaunijai, Polijai, Baltkrievijai, Vācijai, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalam. Gan pēc enerģētikas ekspertu, gan "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja Kārļa Miķelsona un valdes locekļa Aigara Meļko domām, šāda situācija ir absurda.

Pētnieks un inženierzinātņu doktors Valdis Gavars atzina, ka esot iespējams kopējais enerģijas patēriņa kritums, tomēr tas neattiecoties uz elektroenerģiju. "Elektroenerģija veido 10% no visa enerģijas patēriņa, un, ņemot vērā, ka elektrību izmanto aizvien plašāk, tās patēriņa apjoms turpinās pieaugt," viņš akcentēja.

Gavars aprēķinājis, ka, ja ik gadu pieprasījums pēc elektroenerģijas pieaugs par 1,5%, 2025. gadā Latvijai būs nepieciešamas jau desmit teravatstundas (TWh), līdz ar to trūkstošā jauda būs trīs TWh no kopējā patēriņa. "Būvējot nelielu AES ar 600 megavatu (MW) jaudu, mēs nosegtu šo iztrūkumu," uzsvēra eksperts.

Attiecībā uz jaudu apjomu zinātnieku domas dalījās, jo, kā norādīja atsevišķi diskusijas dalībnieki, izdevīgāk būtu būvēt staciju, kuras jauda būtu ne mazāka par 1000 MW, kas daļu enerģijas ļautu pārdot tālāk. Tomēr Meļko atzīmēja, ka attiecībā uz jaudām jāņem vērā Latvijas energosistēmas lielums, līdz ar to 600 MW AES Latvijā būtu optimāla un Lietuvas Visaginas AES plānotie 1200 MW jau esot par daudz.

Attiecībā uz Visaginas AES projektu, kurā paredzēta arī Latvijas dalība, Miķelsons norādīja, ka tas neesot apstājies, bet virzība uz priekšu notiekot ārkārtīgi lēni. "Kādam ir jāizdara starta šāviens un jāsāk Latvijas AES projekta realizācija, jautājums ir tikai - kad," pauda "Latvenergo" vadītājs.

Miķelsons arī uzsvēra, ka AES būvniecībai nepieciešamie 3-4 miljardi latu ilgtermiņā nemaz neesot nesamērīgi liela summa. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka AES būtu jābūvē, izsludinot konkursu un piesaistot privātās investīcijas, bet no valsts saņemot tikai politisko atbalstu.

Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma norādīja, ka sabiedrībā parasti valda negatīva attieksme pret jauniem projektiem, līdzīgi esot arī ar AES būvniecību. Viņš atzina, ka valdībai nav ilgtermiņa attīstības stratēģijas enerģētikas jomā un patlaban tiekot plānots tikai desmit gadus uz priekšu. "Nākamās desmitgades projekts varētu būt ogļu stacija, savukārt nākamo 25 gadu projekts - jauna AES," viņš teica.

Pēc enerģētikas ekspertu un energokompāniju pārstāvju domām, projekta veiksmīgai realizācijai nepieciešams veidot darba grupu, kas strādātu ar AES attīstības jautājumiem, jādomā par celtniecībai piemērotu vietu, kā arī jāveido pozitīva sabiedriskā doma. AES būvniecības projekta realizācija būtu jāuzsāk jau tagad, kad ekonomiskās lejupslīdes ietekmē ir saraukušas izmaksas, tomēr kā reālais tās darbības uzsākšanas termiņš tika nosaukts 2025. - 2050. gads.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form