Astoņas augstākās izglītības un zinātnes nozares organizācijas atklātā vēstulē Valsts prezidentu Egilu Levitu, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci (NA), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētāju Arvilu Ašeradenu (JV), kā arī 13. Saeimas deputātus aicinājušas saglabāt augstskolās satversmes sapulces un akadēmiskās šķīrējtiesas, Augstskolu likumā nosakot, ka tās ir obligātas.
Vēstuli parakstījuši Rektoru padomes vārdā – priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela, Augstākās izglītības padomes vārdā – priekšsēdētājs Andris Teikmanis, Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes vārdā – Baiba Rivža, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vārdā – priekšsēdētāja Inga Vanaga, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības vārdā – valdes priekšsēdētājs Miķelis Grīviņš, Latvijas Studentu apvienības vārdā – prezidente Katrīna Sproģe, Latvijas Universitāšu asociācijas vārdā – valdes priekšsēdētājs Aigars Pētersons, kā arī Privāto augstskolu asociācijas vārdā tās priekšsēdētājs Aldis Baumanis
Vēstulē norādīts, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lietvedībā atrodas likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", ar kuru tiks mainīta augstskolu pārvaldība.
Viens no jautājumiem, par ko lemj deputāti, ir satversmes sapulču izveides kārtība. Otrajā lasījumā atbalstīts pretrunīgs risinājums, kas negarantē satversmes sapulču turpmāku pastāvēšanu. Komisijas sēdēs izskan apgalvojumi, ka satversmes sapulces saglabāšana būs augstskolas izvēle, tomēr no likumprojekta teksta izriet, ka satversmes sapulces turpmākais liktenis būs jauno padomju rokās, kurās liela ietekme būs ministrijas izraudzītajiem pārstāvjiem.
Saskaņā ar likumprojekta otrā lasījuma redakciju augstskolas satversmi izstrādās senāts, virzot to apstiprināšanai augstskolas padomē. Pēc padomes satversmi virzīs apstiprināšanai arī satversmes sapulcē, tomēr tikai tādā gadījumā, ja augstskolas satversmē satversmes sapulce būs paredzēta. To, vai augstskolas satversmē būs ietverta arī satversmes sapulce, lielā mērā varēs noteikt augstskolas padome, pati rediģējot satversmes tekstu, pieprasot senātam to grozīt vai neapstiprinot satversmi redakcijā, kas padomei nav tīkama. Padome varēs izmantot arī veto tiesības, kuras attiecībā uz augstskolas satversmes grozījumiem likums piešķirs padomei.
"Aicinām veidot demokrātisku augstskolu struktūru ar satversmes sapulci kā pastāvīgu visu augstskolas personāla grupu pārstāvības institūciju, tādējādi novēršot atšķirīgas interpretācijas iespējas. Īpaši bīstami ir šo nenoteiktību un pretrunīgas interpretācijas iespējas likumā ietvert jaunu satversmju izstrādes un jaunas struktūras veidošanas sākuma stadijā, apstākļos, kad būtu jāveicina uzticēšanos jaunajām pārvaldes institūcijām," norādījuši vēstules autori.
Satversmes sapulces būtiskākais pienesums augstskolu pārvaldībā ir demokrātisks lēmumu pieņemšanas mehānisms, kas katram augstskolas personāla pārstāvim nodrošina iespēju piedalīties būtisku lēmumu pieņemšanā.
"Lai nepieļautu atkāpšanos no demokrātiskas pārvaldības principiem, aicinām saglabāt augstskolu personālam iespēju iesaistīties būtiskāko pašpārvaldes institūcijas lēmumu pieņemšanā – apstiprināt satversmi, ievēlēt rektoru, senātu un akadēmisko šķīrējtiesu u.c. Ja likums pieļaus, ka jaunās augstskolu padomes, kurās dominēs ārējie pārstāvji, no kuriem vairākumu izraudzīsies ministrija, varēs noteikt – būt vai nebūt satversmes sapulcēm, tas būs ļoti būtisks augstskolu autonomijas samazinājums. Savukārt institucionālās autonomijas apdraudējums tieši ietekmēs demokrātiju augstskolās un radīs priekšnoteikumus akadēmiskās brīvības ierobežojumiem nākotnē, kā arī viennozīmīgi negatīvi ietekmēs Latvijas augstākās izglītības starptautisko prestižu un tēlu," teikts vēstulē.
Vēstules autori aicinājuši likumprojektā noteikt, ka gan satversmes sapulces, gan akadēmiskās šķīrējtiesas augstskolās ir jāveido obligāti. Vairākās likumprojekta normās paredzēts, ka arī akadēmiskā šķīrējtiesa var tikt izveidota, ja tā ir paredzēta augstskolas satversmē.
Satversmes saturu lielā mērā ietekmēs jaunās padomes, kurās ministrijas izraudzītie pārstāvji varēs nolemt akadēmiskās šķīrējtiesas likvidēt.
Akadēmiskā šķīrējtiesa augstskolas ietvaros ir vitāli nozīmīga institūcija, kas nodrošina dažāda rakstura strīdu operatīvu un objektīvu risināšanu augstskolas ietvaros. Ja augstskolas satversmē akadēmiskā šķīrējtiesa nebūs paredzēta, par visiem strīdiem sūdzības tiks iesniegtas Latvijas Republikas tiesā, apgrūtinot interešu aizstāvību studentiem un mācībspēkiem, kā arī radot papildus slogu tiesu sistēmai kopumā, norādīts vēstulē.
