Atlīdzību prasības par sliktu ceļu sabojātiem spēkratiem neaug
Foto: LETA

Pašlaik apdrošinātāji nenovēro īpašas izmaiņas pieteiktajās atlīdzībās par nekvalitatīva ceļa seguma un bedru radītiem bojājumiem automašīnām, portālam "Delfi" norādīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Asociācijā paskaidroja, ka KASKO apdrošināšanas saņemtajos pieteikumos aizgājušās ziemas ietekmi vislabāk var novērtēt pēc gada pirmā ceturkšņa beigām, tāpēc precīzus datus par bedru – riepu slepkavu varēs iegūt pēc pāris mēnešiem.

Tradicionāli apdrošinātāju izmaksas par bedru un nekvalitatīva ceļa seguma radītiem bojājumiem pieaug martā un aprīlī. No visām KASKO apdrošināšanā izmaksātajām atlīdzībām aptuveni 1–2% izmaksāti par bojājumiem, kas radušies nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ.

Pērnā gada pirmajos trīs mēnešos KASKO apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ īpaši neatšķīrās no iepriekšējiem gadiem, jo pērnajā ziemā bija mazāk atkušņu un temperatūras biežu svārstību, vērtēja asociācija.

"Pašlaik apdrošinātāji nenovēro īpašas izmaiņas pieteikto atlīdzību ziņā ceļa seguma dēļ. Iespējams, ka iespaids par būtiski lielāku bedru daudzumu radies, jo cilvēki aizvien biežāk aktualizē problēmas tieši sociālajos tīklos, pat salīdzinot, piemēram, ar laiku pirms trim gadiem," pastāstīja asociācijas pārstāve Sandija Šaicāne.

Vēstīts, ka Čaka ielas piedāvātie rakumi autovadītājiem nesen kļuva par rubrikas "Nedēļas loms sociālajos tīklos" tēmu.

Pēdējos gados apdrošinātāji novēro pieaugošu tehniskās palīdzības izsaukumu skaitu, kas liecina par ceļu slikto stāvokli un par auto uzbūves sarežģītību. Šaicāne piebilda, ka cilvēki mēdz pārlieku paļauties uz tehniku, pašiem bieži vien neprotot nomainīt pat pārsistu automašīnas riteni.

Asociācija paskaidro, ka nopietnu bojājumu gadījumā uz notikuma vietu jāizsauc policija, lai fiksētu negadījuma apstākļus un noformētu protokolu. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai apdrošinātājs vai auto īpašnieks vēlāk varētu vērsties ar regresa prasību pret konkrētā ceļa uzturētāju vai īpašnieku.

Gadījumā, ja auto īpašniekam nav KASKO, bet ir tikai OCTA polise, tad par transportlīdzeklim nodarītajiem zaudējumiem viņš var vērsties pret atbildīgo ceļa uzturētāju vai īpašnieku un no tā piedzīt radušos zaudējumus. Par ceļa seguma tehnisko stāvokli ir atbildīgs konkrēts ceļu uzturētājs, proti, valsts, pašvaldība vai privātais ceļa īpašnieks.

Vēstīts, ka kādam autobraucējam pērnā gada rudenī izdevās tiesā uzvarēt Rīgas domes Satiksmes departamentu, kam nācās atlīdzināt bedres – riepu slepkavas radītos automašīnas remonta izdevumus.

Tiesa spriedumā uzsvēra, ka pašvaldībai, kura ir ielu pārvaldītājs, jārūpējas par to, lai pārvietošanās būtu maksimāli droša.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Apdrošināšanas nozare KASKO OCTA Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form