"Jāapšauba, vai šim sākumpunktam būtu nepieciešams tērēt 1,164 miljonus latu," teica Mellupe. Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka sākumdeklarēšanas princips neparedz vienreizējo deklarāciju pārbaudi, bet tikai savākšanu un glabāšanu Valsts ieņēmumu dienestā.
"Ja jau likums nav ieviests desmit gadus, tad vai tagad argumentu būtu vairāk," retoriski vaicāja Mellupe. Viņa uzskata, ka sākumdeklarēšana radītu vairāk problēmu nekā ieguvumu, jo radītu iespēju personām legalizēt nākotnes nelegālos ienākumus.
Arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja direktora vietnieks Rūdolfs Kalniņš piekrita tam, ka likumprojekts ir novēlots, tādēļ ierosināja strādāt pie citu likumu pilnveidošanas.
Kā lielu problēmu Kalniņš minēja iespējas pārbaudīt personu ienākumus tikai par pēdējiem trīs gadiem. Kalniņš ieteica palielināt sodu par ienākumu deklarācijas neiesniegšanu. Pašreiz sods ir 20 lati.
Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns savukārt teica, ka, ieviešot lielākus legālās prezumpcijas mehānismus kā alternatīvus sākumdeklarēšanai, būtu jāizšķiras, vai tam, kas melīgi deklarē mantu, tā būtu jāatņem civiltiesiskā ceļā, vai arī jāvēršas pret šo personu ar krimināltiesiskām metodēm.
Burkāns gan norādīja, ka sākumdeklarēšana būtu palīdzējusi ķert negodīgus pelnītājus, tomēr pauda viedokli, ka vispirms nepieciešams sakārtot citus likumus, taču kurus - tas esot Saeimas ziņā.
Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve klātesošos informēja, ka jau šobrīd vairākās likuma normās ietverti legālās prezumpcijas elementi un represīvās struktūras to var izmantot.