Jaunajos Ceļu satiksmes noteikumos paredzētā atruna par ielām un situācijām, kad uz ietvēm velosipēdisti joprojām varēs pārvietoties ar saviem braucamrīkiem, nedarbosies. Savukārt izstrādāto noteikumu piemērošana tikai vēl vairāk saasinās jau tā "ne īpaši gludās" gājēju, velosipēdu vadītāju un šoferu attiecības, pārliecināti portāla "Delfi" Rīgas ielās sastaptie riteņbraucēji. Nākotni daudz gaišākos toņos gan iezīmē jauno noteikumu projekta autori – Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).

Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka ietves ir domātas gājējiem. Velosipēdistiem vietās, kur nav izveidotas velosipēdu joslas, jābrauc pa ielu. Taču vienlaikus noteikumi paredz situācijas un gadījumus, kad velosipēdists, vadoties no dažādiem drošības apsvērumiem, piemēram, intensīva satiksme, var pats pieņemt lēmumu par to, kur pārvietoties.

CSDD gan noliedz, ka jaunie noteikumi apgrūtinās velosipēdistu pārvietošanos vai radīs jaunas konfliktsituācijas. Tieši pretēji - direkcija jau iepriekš norādījusi, ka Ceļu satiksmes noteikumu projekts piedāvā noteikt, ka velobraucējam pēc iespējas vairāk ir jāizmanto pieejamā veloinfrastruktūra un jāiekļaujas pilsētas satiksmes plūsmā uz ceļa, nevis ietves.

Direkcija skaidro, ka tieši velosipēdiem, pārvietojoties pa ietvi, saasinās negadījumu, kuros iesaistīti arī gājēji, risks. Taču direkcija uzsvērusi, ka jaunie noteikumi piespiedu kārtā neliks velobraucējiem pārvietoties pa ceļu ar intensīvu satiksmi. Velobraucēji joprojām varēs pārvietoties pa ietvi, ja tuvumā nav pieejama atsevišķa velojosla vai arī braukšanas apstākļi uz līdzās esošā ceļa apdraud viņu drošību.

Jaunie noteikumi paredz velosipēdu vadītājiem izvērtēt nepieciešamību braukt pa ietvi vai tomēr izvēlēties ietvi kā pārvietošanos ceļu. Kā piemērus gadījumiem, kad Rīgā būtu pieļaujama braukšana pa ietvi CSDD min Krišjāņa Valdemāra ielu un Aleksandra Čaka ielu, jo uz tām ir intensīva satiksme, kā arī šaura brauktuve. Līdz ar šiem faktoriem braukšana ar velosipēdu pa braucamo daļu ir bīstama. Savukārt, piemēram, Miera ielā, Matīsa ielā un Krišjāņa Barona ielā brauktuve ir bruģēta, tādējādi apgrūtinot pārvietošanos ar velosipēdu.

Taču riteņbraucēji atzīst, ka šo noteikumu daļu gājēji "ātri aizmirsīs" un velosipēdisti nemaz tik brīvi pa šo ielu ietvēm braukt nevarēs. Tāpat divriteņu vadītāji atzīst, ka jau tagad, kad jaunie noteikumi nav stājušies spēkā, gājēju attieksme ir nepatīkama un dažreiz pat agresīva, bet šoferu attieksme pret mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem neesot mainījusies.

Sarunā ar portālu "Delfi" velosipēda vadītāja Agnese, kas satikta pie velomīļu kafejnīcas "Miit", skaidro, ka gājēji neciena velosipēdu vadītājus, neuzskatot tos par pilntiesīgiem satiksmes dalībniekiem. "Bieži vien gājēji nepalaiž garām izdevību morāli vai fiziski aizskart velosipēdu vadītājus. Vēl pirms nedēļas kāds pavecāks vīrietis man, braucot viņam garām, atļāvās krieviski izteikt nepatīkamu piezīmi, kam sekoja spļāviens uz muguras," atceras Agnese. Gados jaunā sieviete ar velosipēdu ikdienā pārvietojas jau vairākus gadus. Tā esot ātrāk sasniegt tuvākus vai tālākus galamērķus pilsētas robežās, turklāt pēc Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" lēmuma palielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā tas sanāk arī daudz lētāk, kā arī gada siltajā laikā nav jāspiežas piesmakušajā transportā.

Agnese pauž nožēlu, ka gājēji negatīvi izturas pret velosipēdu vadītājiem. Tāpat negācijas jūtamas no šoferu puses. "Nepietiek, ka mēs neesam mīlēti gājēju vidū, mūs necieš arī autovadītāji. Viņi domā, ka riteņbraucēji nezina satiksmes noteikumus un kuļas kā aklie pa ceļu, neko neredzot un nedzirdot. Es negribu vispārināt, ka tā neviens nedara. Protams, ka ir arī tādi velosipēdisti, taču, manuprāt, vairākums tomēr saprot, ko dara uz brauktuves vai ietves. Es pati esmu ieguvusi velosipēda vadītāja apliecību un braucot ievēroju satiksmes noteikumus. Pat ja man būtu vienalga par citiem satiksmes locekļiem, man patiešām nav vienaldzīga sava dzīvība," savās pārdomās dalās riteņbraucēja.

Līdzīgu viedokli pauž netālu no Aristrīda Briāna ielas uz veloceliņa apturētais Kārlis. Viņš trešdienas vakarā devies satikt savus draugus uz klubu "Piens", bet pēc jautājuma, vai pēc alkohola lietošanas plāno mīties mājās, Kārlis norāda, ka pašlaik alkoholu nelieto, tāpēc mājās viņš nudien mīsies, bet esot skaidrā. Arī Kārlim ir negatīva pieredze kā velosipēda vadītājam Rīgā.

"Jā, ikdienā sanāk saņemt vairākas piezīmes no citiem cilvēkiem par braukšanas manieri. Es patiešām ar velosipēdu pārvietojos diezgan ātri, kur tas ir iespējams, neapdraudot sevi vai citus, taču man liekas, ka nosodījums par to ir lieks. Ne reizi neesmu izraisījis nevienu avāriju vai uztriecies kādam cilvēkam virsū," stāsta Kārlis.

Viņš pauž neizprati par to, kāpēc noteikumos pēkšņi jāaizliedz velosipēdu vadītājiem pārvietoties pa ietvi, jo atsevišķos posmos galvaspilsētā braukšana pa ietvi ir daudz drošāka. "Par jaunajiem noteikumiem es varētu teikt diezgan daudz ko, taču būtiskākais, manuprāt, kas būtu jāsaprot gan Rīgas vadībai, gan noteikumu izstrādātājiem ir tas, ka riteņbraucēji nereti brauc pa ietvēm, jo infrastruktūra braukšanai ar velosipēdu pa ielām pilsētā ir katastrofāla. Te pat nav runa par neesošajiem veloceliņiem vai to, ka autovadītājiem par tiem lielā mērā ir nospļauties, jo viņi uz tiem novieto auto vai izmanto kā braucamo daļu. Nē, runa ir par, piemēram, bedrainajām ceļu malām, pa kurām ir grūti un bīstami pārvietoties, bet lietus laikā – tur uzkrājas ūdens, kas vēl vairāk apgrūtina braukšanu ar velosipēdu. Ir arī citas lietas, kas tieši ietekmē velosipēdu vadītāju izvēli braukt pa ielu vai ietvi," savā pieredzē dalās Kārlis. Tāpat viņš norāda, ka grēko ne tikai autovadītāji, bet arī gājēji, kas "bieži slāj pa velosipēdistiem domāto ceļu, nospļaujoties par jebkādiem noteikumiem vai pieklājību".

Līdzīgi kā Agnese arī Kārlis ir pārliecināts, ka jaunie noteikumi noteikti nevairos visu satiksmes dalībnieku cieņu vienam pret otru, bet tieši pretēji – novedīs pie daudz vairāk konfliktsituācijām, bīstamiem gadījumiem un nepatīkamas vārdu apmaiņas, kā arī papildus sūdzībām.

Savukārt riteņbraucējs Vitālis portālam "Delfi" sacīja, ka jaunie noteikumi neko nemainīs. "Pirmkārt, kā es saprotu, braukšanai pa ceļu nevis ietvi noteikumos ir vairāk rekomendējošs raksturs nevis paredzēts reāls sods par braukšanu pa ietvi". "Nav jau tā, ka, nedod dievs, ritenis atradīsies uz ietves," pasmaida Vitālijs, norādot, ka gaidāmo jauno regulējumu uztver pilnīgi normāli.

"Domāju, ka savā ziņā jaunie noteikumi pat būs labi. Varbūt iesākumā tā nešķitīs, bet man liekas, ka tas būs grūdiens Rīgas domei, CSDD un citām iesaistītajām pusēm vairāk padomāt par velosipēdistiem draudzīgas infrastruktūras attīstīšanu. Līdz ar to ieguvēji beigās būs visi. Sākumā, jā, tas būs jautājums par to, kā uz noteikumiem reaģēs sabiedrība. Ja cilvēki ikdienā vairāk vispār spētu labi izturēties viens pret otru, tad vispār nebūtu šādas diskusijas. Problēma jau slēpjas tajā, ka sabiedrība ir neiecietīga – ne tikai šoferi vai gājēji, bet arī paši velosipēdisti," pārdomās dalās velobraucējs.

Laikā, kad par jaunajiem satiksmes noteikumiem publiskajā telpā izcēlās skaļa diskusija, CSDD jau skaidroja, ka arī bērni līdz 12 gadiem un velobraucēji, kas tos pavada, varēs pārvietoties pa ietvi jebkurā situācijā. Tāpat CSDD toreiz norādīja, ka ar velosipēdiem paredzētās infrastruktūras attīstību pārejas posmā plānots noteikt, ka velobraucējiem primāri jābrauc pa ceļu vai velojoslām. Vēl jaunie Satiksmes noteikumi atļaus velosipēdistiem braukt arī pa sabiedriskā transportam paredzētajām joslām, esot attiecīgajām ceļa zīmēm.

CSDD mājaslapā pieejamā statistika liecina, ka šī gada pirmajos trīs mēnešos satiksmes negadījumos gājuši bojā trīs velobraucēji vai to pasažieri, savukārt traumas guvis 41 velosipēda vadītājs vai pasažieris. Direkcijas aprēķini norāda, ka salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn, ievainoto velobraucēju skaits ir palielinājies par teju 14%.

Savukārt kopumā pērn notikušas 500 satiksmes negadījumi ar velosipēdiem, kuros bojā gājuši 16 velobraucēji vai velosipēdu pasažieri, bet ievainojumus guvušas 511 personas. Turklāt 34 cilvēki velosipēdu avārijās guvuši smagus ievainojumus.

Kā iepriekš norādījusi direkcija, pēdējos gados negadījumu skaits ar velobraucēju un gājēju iesaisti pieaug. 2014.gadā šādu negadījumu skaits audzis par 24%. Kopumā pagājušogad reģistrētas 72 velosipēdistu un gājēju sadursmes. Tajās ievainoti 67 gājēji un 12 velosipēdisti. Viens velosipēdists arī gājis bojā, liecina CSDD statistikas aplēses.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!