Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars portālam "Delfi" šo lēmumu novērtēja pozitīvi, norādot, ka šobrīd nav īstais brīdis Latvijā ieviest e-vēlēšanas gan ekonomiskās situācijas, gan sabiedrības politiskās kultūras dēļ. Tāpat e-vēlēšanu izmantošanas iespēja ir cieši saistīta ar iedzīvotāju elektroniskās identifikācijas ieviešanu.
Cimdars uzsvēra, ka atgriešanās pie e-vēlēšanu projekta būs atkarīga gan no valsts iespējām ieviest tās tehnoloģiski un finansiāli, gan no sabiedrības un politiķu uzticības līmeņa neklātienes vēlēšanu procesam. "Politiskie konkurenti taču nevarēs gulēt mierīgi, un savus zaudējumus norakstīs uz šādu nekontrolēto balsošanu," atzina Cimdars, norādot, ka, viņaprāt, e-vēlēšanu nākotne Latvijā par 30% ir atkarīga no tehnoloģiju iespējām, bet pārējo noteiks sabiedrības uzticēšanās.
Cimdars arī norādīja, ka pasaulē e-vēlēšanu popularitāte mazinās un pat tās valstis, kur šāda sistēma ieviesta, pēdējā laikā no tās atsakās.
Cimdars uzskata, ka Latvijai vēlēšanu procesa pilnveidošanā un tehnoloģiskajā attīstībā būtu jāiet savs, atšķirīgs ceļš, balstot to jau pašlaik augstā līmenī izveidotajā Vēlētāju reģistrā un uz tā bāzes pilnveidojot vēlētāju reģistrāciju pirms vēlēšanām un atsakoties no "spiedogu sistēmas". Proti, pašlaik Latvijā parlamenta vēlēšanās balsstiesīgie var balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, un apliecinājums tam, ka vēlētājs jau ir nobalsojis, ir vēlēšanu komisijas pārstāvja iespiests zīmogs pasē. Savukārt pašvaldību vēlēšanās vēlētāji pirms vēlēšanām tiek reģistrēti konkrētā vēlēšanu iecirknī pēc deklarētās dzīvesvietas, un noteiktu laika sprīdi pirms vēlēšanām viņiem ir tiesības balsošanas vietu mainīt.
Cimdars uzskata, ka valstij būtu jāattīsta tiešsaistes pakalpojumi vēlētāju reģistrācijai vēlēšanām, kā arī "zīmogošana" būtu jāaizstāj ar tiešsaistes atzīmi Vēlētāju reģistrā, kas gan atvieglotu vēlēšanu procesu iecirkņos, gan arī novērstu iespēju, ka komisijas darbinieka kļūdas dēļ zīmogs pasē netiek iespiests un vēlētājam rodas iespēja nobalsot vairākkārt.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), pēc kuras priekšlikuma e-vēlēšanu koncepcija otrdien tika atcelta, norāda, ka tā jāatceļ, jo nav izdevies ieviest e-parakstu – saskaņā ar prognozēm e-vēlēšanu norisē varētu piedalīties vien aptuveni 5000 personas, kuras ir izņēmušas e-paraksta viedkartes, kas nozīmē, ka, ņemot vērā Igaunijas pieredzi par vēlētāju aktivitāti e-vēlēšanu izmantošanā, paredzamais balsotāju skaits varētu svārstīties starp 45 līdz 325 personām.
Tā kā e-vēlēšanu ieviešanai būtu nepieciešami aptuveni 1,8 miljoni latu, ieguvums būtu "nesamērīgi mazs", norāda ministrija.
Arī RAPLM kā vienu no būtiskiem šķēršļiem e-vēlēšanu praktiskajā ieviešanā Latvijā saskata iedzīvotāju neuzticību neklātienes vēlēšanu procedūrām. Uz to norāda arī nelielais vēlētāju īpatsvars, kas piedalās vēlēšanās nosūtot savu balsojumu izmantojot pasta pakalpojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
