Tieslietu ministrija (TM) ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē atsaukusi piedāvātos grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēja uzskaitīt aizliegtos diskriminācijas veidus, tostarp seksuālo orientāciju, un noteikt kriminālsodus par šādiem pārkāpumiem.
Grozījumus Krimināllikumā TM bija sagatavojusi pēc premjera Aigara Kalvīša (Tautas partija) lūguma pagājušajā gadā notikušo geju un lesbiešu pasākumu sakarā. TM nolēmusi šos grozījumus likumā atsaukt, jo "līdzīgus skatīšanai Saeimā iesniedzis sabiedrības integrācijas lietu ministra sekretariāts".

Lai gan sekretariāta iesniegtos grozījumus Saeimas Juridiskā komisija noraidījusi, TM savus neplāno virzīt tālāk, jo "Juridiskās komisijas deputāti jau savu viedokli ir pauduši," portālam "Delfi" sacīja TM preses sekretāre Jana Saulīte.

TM un sekretariāts grozījumiem Krimināllikumā iepriekš piedāvāja noteikt, ka par diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu saistībā ar personas dzimumu, vecumu, rasi, ādas krāsu, tautību vai etnisko piederību, reliģisko pārliecību, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālo izcelsmi, izglītību, sociālo un mantisko stāvokli, nodarbošanās veidu, veselības stāvokli vai seksuālo orientāciju, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, var sodīt ar naudas sodu līdz trīsdesmit minimālajām mēnešalgām.

Savukārt par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai, ja to izdarījusi personu grupa vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, varētu sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām.

Saeimas Juridiskā komisija, skatot sabiedrības integrācijas lietu sekretariāta piedāvātos grozījumus Krimināllikumā, kurā arī bija līdzīgi uzskaitīti diskriminācijas aizliegumi, tos noraidīja. Deputāti atbalstīja likuma grozījumu redakciju, kurā "par normatīvajos aktos noteiktā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti gada laikā, soda ar naudas sodu līdz 30 minimālajām mēnešalgām".

"Par normatīvajos aktos norādītā diskriminācijas aizlieguma pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums vai, ja tā saistīta ar vardarbību, krāpšanu vai draudiem, vai ja to izdarījusi personu grupa, vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks, vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām," teikts Juridiskās komisijas atbalstītajā likuma redakcijā.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Jānis Šmits (LPP/LC) portālam "Delfi" sacīja, ka panta paplašināšana, kā to sākotnēji prasīja TM, nav pieļaujama, jo tas varētu novest pie "valsts varas un baznīcas konfrontācijas, tas atņemtu baznīcām jebkādu aizsardzību un liegtu paust savu reliģisko viedokli".

Šmits pauda pārliecību, ka "Saeimā tiks pieņemti tādi likumi, ko pieprasījusi Eiropas Savienība, nevis [Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Ilze Brands-] Kehre un citi tā sauktie cilvēktiesību eksperti."

"Ja gadījumā Saeimas deputāti mēģinās sašaurināt vai paplašināt šo normu, tad es kāpšu Saeimas tribīnē un aizstāvēšu to, ka ES prasības ir jāievieš viens pret vienu. Direktīva prasa novērst rasu un etnisko nevienlīdzību, bet par seksuālajām orientācijām nekas tur nav minēts, " sacīja Šmits.

Jau vēstīts, ka pērn asas diskusijas Saeimā izraisīja TM prasība Darba likumā iekļaut aizliegumu darbiniekus diskriminēt pēc seksuālās orientācijas. Šāda aizliegums likumā Latvijai bija jānosaka, jo to prasīja ES direktīvas.

Tomēr Saeima pagājušā gada maijā trešajā lasījumā svītroja vārdu salikumu "seksuālā orientācija" no likuma panta, kas paredz aizliegumu darbiniekus diskriminēt. Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga pauda viedokli, ka šādi grozot Darba likumu, Latvija neievēro ES direktīvas un atdeva likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai.

Pagājušā gada rudenī Saeima, atkārtoti skatot likumprojektu, tajā tomēr paredzēja aizliegumu diskriminēt darbiniekus pēc seksuālās orientācijas, Valsts prezidente likumprojektu izsludināja, un likuma grozījumi stājās spēkā pagājušā gada 11.oktobrī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!