Atsakoties no tiesu piesēdētāju institūta, valsts šogad varētu ietaupīt 10 035 latus, taču, sākot ar 2010.gadu, ietaupījums ik gadu būtu mērāms 105 985 latu apmērā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā informēja Tiesu administrācijas sabiedrisko attiecību speciālists Gatis Tauriņš, tiesas piesēdētāja stundas tarifa likme par pienākumu veikšanu apgabaltiesā ir 1,46 lati pirms nodokļu nomaksas, bet rajona (pilsētas) tiesā - 1,24 lati. Vidēji mēnesī apgabaltiesas sēdēs piesēdētāji piedalās 1262 stundas, bet rajona (pilsētas) tiesas sēdēs - 4254 stundas.

Latvijā patlaban ir 200-250 tiesu piesēdētāju. Tos uz četriem gadiem ievēl pašvaldības, norādīja Tauriņš.

Kā ziņots, valdība pagājušajā nedēļā ārkārtas sēdē atbalstīja virkni likumu grozījumu, ar kuriem no 1.jūlija paredzēts likvidēt tiesu piesēdētāju institūtu. Ministru kabinets atbalstīja vispārējās taupības un budžeta līdzekļu ekonomijas apstākļos izstrādātos grozījumus Kriminālprocesa likumā (KPL), likumā "Par tiesu varu", kā arī likumā "Par pašvaldībām". Tāpat valdība atbalstīja likumprojektu, ar kuru par spēku zaudējušu paredzēts atzīt likumu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām".

Kā teikts KPL grozījumu projekta anotācijā, patlaban, koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem un tiesas piesēdētājiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas izskatīšanu saistītos jautājumus, tomēr tiesu piesēdētājam nav nepieciešama juridiskā izglītība. "Nereti ir gadījumi, ka tiesas sēdi jāatliek tikai tāpēc, ka kāds no tiesas piesēdētājiem nav ieradies, un tas būtiski kavē lietas izskatīšanu," skaidrojuši valdībā atbalstītā grozījumu projekta autori.

"Sakarā ar vispārējo taupības režīmu, budžeta līdzekļu ekonomiju un izdevumu samazināšanu, ievērojot to, ka tiesu piesēdētāja institūta darbība lielākoties ir formāla, kā arī to, ka sabiedrības iesaiste tiesas spriešanā var tikt īstenota citos veidos, proti, jebkuram sabiedrības loceklim, tostarp žurnālistam, ir iespēja piedalīties atklātos tiesas procesos, kā arī paust sabiedrības viedokli ar masu mediju starpniecību, nepieciešams atteikties no tiesu piesēdētāju institūta," norādījuši KPL grozījumu projekta izstrādātāji.

Minēto iemeslu dēļ paredzēts grozīt KPL, nosakot, ka krimināllietas pirmajā instancē tiesnesis turpmāk skatīs vienpersoniski, bet, ja lieta būs sevišķi sarežģīta, tiesas priekšsēdētājs varēs noteikt krimināllietas koleģiālu izskatīšanu. Šādā gadījumā lieta būs izskatāma triju pirmās instances tiesas tiesnešu sastāvā.

Likvidējot tiesu piesēdētāju institūtu, būs nepieciešams izdarīt grozījumus arī likumā "Par pašvaldībām", svītrojot no tā pašvaldību funkciju - uzdevumu organizēt tiesu piesēdētāju vēlēšanas, kā arī pašvaldības domes uzdevumu ievēlēt un atbrīvot tiesu piesēdētājus. Tāpat vienlaikus nepieciešams atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par tiesas piesēdētāju vēlēšanām".

Atsakoties no tiesu piesēdētājiem, nepieciešams attiecīgi grozīt arī likumu "Par tiesu varu". Arī šāds grozījumu projekts jau atbalstīts valdībā.

Lai minētie grozījumi dažādos likumos varētu stāties spēkā, tie vēl būs jāpieņem Saeimā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form