Kā ziņots, Rīgas domes deputāti oktobra beigās nolēma Marijas ielas grausta īpašniekiem uzdot par pienākumu sakārtot ēku, lai tā neradītu draudus pilsētas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai. Ja grausta īpašnieki pusgada laikā no lēmuma pieņemšanas darbus nesāks, pašvaldība par saviem līdzekļiem ēku sakārtos un nepieciešamos līdzekļus pēc tam piedzīs no īpašniekiem.
"Ja viņš raksta, ka ir gatavs, mums vajadzētu noskaidrot, vai viņš to darīs," laikrakstam sacīja Īpašumu departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs, norādot, ka dome vēlas, lai īpašnieki darbus veic par savu naudu.
Diviem grausta saimniekiem tiks dots laiks vienoties par veicamajiem darbiem un iesniegt domei to izpildes grafiku. Burovs gan nevarēja pateikt, kādu termiņu pašvaldība noteiks, bet atklāja, ka jau sagatavota atbildes vēstule Tolam. Departaments vērsīsies arī Būvvaldē, lai saņemtu atļauju nepieciešamības gadījumā pašiem sākt ēkas sakārtošanu, pēc tam naudu piedzenot no nama īpašniekiem.
Īpašniekiem uzdots uzlikt jumta segumu, nosegt mūra augšējās virsmas, lai novērstu to bojāšanos klimatisko apstākļu ietekmē, atjaunot fasādes nosedzošo sietu un sakārtot sieta konstrukcijas pie dzegas, kā arī sakārtot žogu iekšpagalmā, lai novērstu nepiederošu personu iekļūšanu ēkā. Tāpat jāveic stūra tornīša konservācija.
Kopš pagājušā gadsimta 90.gadu sākuma 1904.gadā celtā arhitektoniski vērtīgā ēka netiek apdzīvota. Pašlaik tā atrodas katastrofālā stāvoklī, bojā pilsētas arhitektonisko ainavu, radot reālus draudus arī pilsētas iedzīvotāju veselībai un dzīvībai.
19.septembra vakarā grausts aizdegās. Liesmas ēkas augšējo stāvu nopostīja aptuveni 120 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēkā, visticamāk, vainojama bezpajumtnieku nolaidīga rīcība.
Pēc notikušā ugunsgrēka Marijas ielas 6.namā Īpašuma departaments nosūtīja uzaicinājumu grausta īpašniekiem Tomasam Tolam un Ludmilai Baumanei ierasties departamentā, lai sniegtu skaidrojumu par ugunsgrēka izcelšanās iemesliem, kā arī informēt par pasākumiem, kas tuvākā laikā tiek plānoti, lai sakārtotu viņu īpašumā esošo ēku.
Uz tikšanos ieradās Baumanes pārstāve Dana Slotina. Viņa norādīja, ka galvenās problēmas esot tās, ka ēkas līdzīpašnieks Tols nevēlas risināt ēkas sakārtošanas jautājumus, turklāt ar viņu sazināties esot ļoti grūti.
Slotina skaidroja, ka ēkas rekonstrukciju neesot iespējams veikt bez Tola piekrišanas. "Mums ir izsniegts plānošanas un arhitektūras uzdevums, bet bez saskaņošanas ar kopīpašnieku neko nav iespējams izdarīt."
Baumanes pārstāve pastāstīja, ka Tols pat meklēts ar sludinājumu palīdzību Latvijas un Igaunijas presē. Viņš uz brīdi parādījies, bet tad atkal pazudis un pārstājis kontaktēties.
Toolam esot piedāvāts pārdot viņa daļu ēkā vai nopirkt Baumanes daļu, bet arī šis jautājums neesot atrisināts. Pirms vairākiem mēnešiem Baumane vērsusies tiesā, lai tiktu atrisināts šis jautājums, bet uzradies Tola pilnvarots pārstāvis, kas lūdzis pagarināt paskaidrojumu iesniegšanas termiņu. "Nevaram nedz atpirkt, nedz pārdot. Visu laiku kaut ko darām, mēģinām situāciju risināt pat kardināli," sacīja juriste.
Ēka Marijas un Elizabetes ielas stūrī ir viens no slavenākajiem Rīgas graustiem, kas jau gadiem bojā Rīgas centra seju. Nams ir vērtīga jūgendstila celtne, kas pašlaik pieder divām privātpersonām, kuras ilgstoši nereaģē uz Rīgas pašvaldības brīdinājumiem par sakopšanu un ir vairākkārt administratīvi sodītas. Ēka jau ilgstoši atrodas katastrofālā stāvoklī un ne tikai bojā ainavu, bet arī apdraud garāmgājējus, tāpēc to ironiski dēvē par Rīgas slavenāko graustu.
Nams Marijas ielā 6 ir celts 1905.gadā. Ēka sākotnēji piederēja Ilgai Sūnai, kura 1994.gadā 9/10 no īpašuma pārdeva Ivaram Muzikantam, Vilnim Vītoliņam, Pēterim Strazdiņam, Jurim Pētersonam un Mārim Bendikam. 1997.gadā visu namu savā īpašumā ieguva "Latio", kas to tālāk līdzīgās daļās pārdeva igauņu uzņēmējam Tolam un Tatjanai Jākobsonei-Andersonei, kura savu daļu pēc pāris gadiem savukārt tālāk pārdeva Ludmilai Baumanei.
Četrus gadus Tols neizrādīja par ēku interesi, līdz ar to tā tika novesta līdz avārijas stāvoklim, un pašlaik situācija ir uzskatāma par vienu no problemātiskākajām nekustamo īpašumu lietām Rīgā, iepriekš rakstīja "Rīgas Balss". Tai nepieciešams veikt remontdarbus, tāpēc uzņēmējam piedāvāti 23,4 miljoni Igaunijas kronu jeb 1,05 miljoni latu par viņam piederošo īpašumu, kas ir uz pusi vairāk par to cenu, kuru viņš samaksāja, iegādājoties īpašumu 1997.gadā.
Patlaban pilsētā ir 169 grausti, no kuriem 124 ēkas ir valsts, fizisku un juridisku personu īpašumā, bet 45 ir pašvaldībai piederoši nami, savukārt 55 grausti iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
2007.gadā Rīgā tika nojaukti 26 grausti, bet seši - atjaunoti. Lai uzlabotu situāciju pilsētā, Rīgas domes Īpašuma departaments noslēdza līgumu ar juristiem, kuri izstrādās likumu grozījumu projektus, kas atvieglotu graustu nojaukšanas procedūru.