Gadījumi, kad sarakstā iekļautās personas mēģina ieceļot Latvijā, ir ļoti reti. Pagājušā gadā konstatēts tikai viens šāds gadījums.
Atsevišķos gadījumos personas, zinot, ka viņām ir ieceļošanas liegums, apzināti mēģina izvairīties no atmaskošanas robežpārbaudes laikā, kā piemēram, maina personas datus, saņemot jaunus dokumentus.
Valsts robežsardze nenoliedz, ka ir konstatēti gadījumi, kad sarakstā iekļautās personas tiek konstatētas arī valsts iekšienē, tomēr plašāki dati par konkrētiem aizturēšanas gadījumiem netiek apkopoti.
"Valsts iestādes strādā pie tehnisko līdzekļu pilnveidošanas, lai šādus mēģinājumus novērstu," norādīja Pētersone.
Latvijas Imigrācijas likums paredz, ka iekšlietu ministram ir tiesības ieceļošanas aizlieguma sarakstā jeb "melnajā sarakstā" iekļaut personas, pamatojoties uz kompetentas tiesībsargājošās iestādes atzinumu.
Ministrs, piemēram, var iekļaut personu sarakstā, ja ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskai kārtībai vai arī ārzemnieks izdarījis smagu noziegumu. Iekšlietu ministra pieņemtais lēmums ir administratīvs akts. Lēmums ir pārsūdzams Augstākajā tiesā. Ja tas balstās uz valsts drošības iestādes izlūkošanas vai pretizlūkošanas darbību rezultātā iegūtu informāciju, lēmumu var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.
