Rēzeknes domes priekšsēdētājs Juris Začests (LSDSP) uzskata, ka 5% barjeras ieviešana vēlēšanās visās pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, nav vērtējama viennozīmīgi, un tai ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Viņaprāt, 5% barjeras ieviešana gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās varētu liegt dažādu spektru sabiedrības interešu pārstāvniecību pašvaldībā, "daļa vēlētāju balstu var palikt nesadzirdētas".
Tomēr šādas barjeras ieviešana varētu atvieglot lēmumu pieņemšanu un sekmētu kompromisa panākšanu deputātu vidū, piebilda Rēzeknes mērs.
Pašlaik Rēzeknes pilsētas domē ir 11 deputāti, taču rosinātās pārmaiņas attiecībā uz iedzīvotāju un deputātu skaita proporciju pašvaldībā paredz, ka Rēzeknes domē varētu būt 13 deputāti.
Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (LZS) atzina, ka par 5% barjeru vispirms vajadzēs domāt tiem jaunajiem deputātu kandidātu sarakstiem, kas kā sēnes pēc lietus rodas īsi pirms pašvaldību vēlēšanām. Palielināsies arī atbildība pret vēlētājiem, šī barjera liks vairāk konsolidēties, uzskata Jelgavas mērs.
Jelgavas mērs piebilda, ka pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Jelgavā no 17 sarakstiem puse neguva vēlētāju atbalstu. "Faktiski jau tad šī barjera bija un liecināja par to, ka pilsētas iedzīvotāji uzticas klasiskām vērtībām. Kam šīs vērtības ir, tiem problēmu nebūs," sacīja Rāviņš.
Daugavpils domes priekšsēdētāja Rita Strode ("Latvijas ceļš") atzina, ka neredzot īpašu jēgu 5% barjeras ieviešanai pašvaldību vēlēšanās. Pašlaik Daugavpils domē ir 15 deputāti. Lai iekļūtu domē, sarakstam jau tāpat jāsavāc aptuveni 7% vēlētāju balsu. Šāda lēmuma pieņemšana, pēc Strodes domām, varētu samazināt partiju skaitu, kas piedalās vēlēšanās.
Līdzīgi uzskata arī Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (LPP). Viņš pieļauj iespēju, ka pēc 5% barjeras ieviešanas grūtības tikt ievēlētam Jēkabpils domē varētu rasties deputātu kandidātiem no sarakstiem, kas savākuši nelielu balsu skaitu. Jēkabpils domē ir 11 deputāti.
Kā pozitīvu momentu Salcevičs minēja faktu, ka līdz ar 5% barjeras ieviešanu partijām būs jāsāk vairāk domāt par apvienošanos, nevis par strīdēšanos.
Valmierā 5% vēlēšanu barjeras noteikšana ir atbalstāma, jo tā gandrīz atbilst tai barjerai, kas partijām bija jāpārvar iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, lai ieņemtu kādu no 11 deputātu vietām, atzina Valmieras mērs Inesis Boķis (TP).
Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās partijām, lai iekļūtu Valmieras domē, vajadzējis pārvarēt vairāk nekā četru procentu barjeru. Valmierā jauno 5% vēlēšanu barjeru īpaši neizjutīs un vēlētājs noteikti nejutīsies diskriminēts, piebilda Boķis.
Valmieras domes deputāts no Latvijas Sociālistiskās strādnieku partijas Viktors Dancis savukārt norādīja, ka šādas barjeras ieviešana mazajās pilsētās varētu radīt situāciju, kad viena partija kļūs pārāk dominējoša. "Jau patlaban opozīcija pilsētā neko daudz ietekmēt nevar," sacīja Dancis.
Elmārs Švēde, kas Valmieras domē ievēlēts no Latvijas Demokrātiskās partijas un Latvijas Zemnieku savienības saraksta, atzina, ka, viņaprāt, partijām tik un tā, lai iekļūtu Valmieras domē, ir jāpārvar gandrīz piecu procentu barjera, tāpēc nākotnē nekādas būtiskas izmaiņas pašvaldību vēlēšanās Valmierā nav gaidāmas. Vēlēšanu barjera noteikti ietekmēs vēlēšanu rezultātus pilsētās, kas ir divas reizes lielākas par Valmieru, piebilda Švēde.
Kā ziņots, Saeimas Valsts un pašvaldības komisija otrdien, gatavojot izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta vēlēšanu likumā, atbalstīja apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšlikumu noteikt 5% barjeru vēlēšanās visās pašvaldībās, kurās ir vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju.
Saeima 2.lasījumā nobalsoja par to, ka 5% vēlēšanu barjera tiks noteikta Rīgas domes vēlēšanās. Kā informēja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS), vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju ir 11 pašvaldībās - Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Jēkabpilī, Ogrē un Salaspilī.