Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs izdevis rīkojumu par Rolanda Juraševska atstādināšanu no Kultūras pārvaldes priekšnieka amata, "neizmaksājot darba samaksu".
Kā informēja Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa, Juraševskis ir atstādināts no amata no šā gada 11.jūnija līdz 10.augustam, "lai objektīvi izvērtētu pašvaldības līdzekļu izmantošanas lietderību Kultūras pārvaldes pārraudzībā esošajās finansu programmās, nekaitējot Rīgas domes interesēm". Kultūras pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildi uzdots veikt Diānai Čivlei. Juraševskim un Čivlei uzdots sastādīt dokumentu pieņemšanas un nodošanas aktu.

Domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājs Dainis Īvāns pastāstīja, ka atstādināt no amata Juraševski ierosinājusi domes Audita un revīziju pārvalde, kura Kultūras pārvaldē atklājusi divas "mirušās dvēseles", kas tur nestrādā, bet atalgojumu saņem, kā arī pārkāpumus grāmatvedības uzskaitē. Esot arī saņemtas sūdzības par "negodīgiem konkursiem" saistībā ar pagājušā gada 18.novembra svinībām.

Juraševskis apgalvoja, ka par savu atstādināšanu uzzinājis no radio ziņu raidījuma. Viņa rīcībā esot tikai revīzijas akts. Firmas "PRO 1" sūdzību, kuru izmantoja par ieganstu viņa atstādināšanai, Juraševskis uzskata par šīs firmas atriebību par kādu agrāku konfliktu ar Kultūras pārvaldi. Kultūras pārvaldes priekšnieka amatā Juraševskis strādāja kopš 1996.gada.

Veicot revīziju Kultūras pārvaldē, konstatēts, ka tā savā darbā nav ievērojusi vairāku likumu prasības. Rīgas domes Audita un revīzijas pārvaldes revīzijas aktā teikts, ka Kultūras pārvalde, veicot grāmatvedības uzskaiti, nav ievērojusi likuma par grāmatvedību prasību, ka grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai un pilnīgai. Nav ievēroti Ministru kabineta (MK) noteikumi par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un pielietošanas nosacījumiem. Revīzija konstatējusi, ka Kultūras pārvaldes reģistros uzrādītā pamatlīdzekļu vērtība 2001.gada 31.marta nav patiesa, jo valdījumā esošajiem pamatlīdzekļiem nav noteikts lietderīgais kalpošanas laiks, bet šā gada 1.ceturksnī nav aprēķināts pamatlīdzekļu nolietojums.

Revīzija konstatējusi, ka Kultūras pārvalde nav nomaksājusi iedzīvotāju ienākuma nodokli par dažiem pakalpojumiem, kuri sniegti darbiniekiem, piemēram, nav nomaksāts nodoklis par viena darbinieka apmaksātajām mācībām Latvijas Universitātē un par divu darbinieku mobilo tālruņu rēķiniem šā gada 1.ceturksnī. No šiem pašiem maksājumiem nav ieturētas arī sociālās apdrošināšanas iemaksas, kaut gan likums paredz, ka šīs iemaksas jāveic no visiem algotā darbā gūtiem ienākumiem.

Kultūras pārvalde saskaņā ar revīzijā konstatēto dažos gadījumos apmaksājusi darbiniekiem braukšanas biļetes arī par brīvdienām, kas esot likuma par valsts un pašvaldību līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu pārkāpums.

Kā teikts revīzijas aktā, pārskatos par iestādes pamatbudžeta tāmes izpildi 2002.gada 1.ceturksnī Kultūras pārvaldes iestādes uzņēmumos uzrādīti gan ieņēmumi par maksas pakalpojumiem šā gada aprīlī, gan pagājušā gada decembrī, tādējādi pārkāpjot likuma par grāmatvedību prasību, ka ieņēmumi un izdevumi jānorobežo pa pārskata periodiem. Turklāt ieņēmumu daļā nav uzradīti bartera darījumi.

Par vēl vienu pārkāpumu revīzija atzinusi faktu, ka Kultūras pārvaldes grāmatvedības reģistros un dokumentos nav atrunāti labojumi, kā arī tas, ka nav novērsti iepriekš veikto revīziju norādītie pārkāpumi.

Revīzijas veicēji iesaka aprēķināt un pārskaitīt iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par darba devēja maksas izdevumiem, kas saistīti ar darbinieku izglītību šā gada 1.ceturksnī, kā arī par darba devēja izdevumiem, kas saistīti ar darbinieku personīgo telefonu telekomunikāciju pakalpojumiem.

Kultūras pārvaldei tiek ieteikts turpmāk nepieļaut skaidras naudas izmaksas no kases darbinieku komandējumu un saimniecisko izdevumu segšanai, pastāvīgi kontrolēt pakļautības un pārraudzības iestāžu grāmatvedības uzskaiti, darbiniekiem braukšanas biļetes sabiedriskajā transportā apmaksāt tikai par darba dienām, ieviest grāmatvedības dokumentu aprites shēmu.

Kā iepriekš atzina Juraševskis, lielākā daļa revīzijā konstatēto pārkāpumu ir novērsti. Atlikušos pārkāpumus pārvalde vēl novērš. Kā atzina pārvaldes vadītājs, revīzijā konstatētie trūkumi pieļauti darba steigā un neapzināti. No revidentu sniegtajiem deviņiem ieteikumiem darba uzlabošanā gandrīz visi ir izpildīti, bet būtiskākais punkts bijis par grāmatvedības dokumentu aprites shēmas ieviešanu, kas varētu notikt divu mēnešu laikā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!