Atvieglojumus nesola, bet skaidrību uz ilgāku laiku gan – ko valdība gatavo Covid-19 ierobežojumu sakarā
Foto: Valsts kanceleja

Dienu pirms Ministru kabineta ārkārtas un Krīzes vadības padomes kopsēdes, kurā gaidāma konceptuāla vienošanās par dzīvi Covid-19 pandēmijas laikā pēc 7. februāra, pirmdien, 1. februārī, pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes koalīcijas pārstāvji iezīmēja, ka vēlas uzlabot pandēmijas pārvaldības modeli, kā arī solīja viest lielāku skaidrību uz laiku, kas ilgāks par ierastajām divām nedēļām, kad pandēmijas laikā tiek pārskatīti ierobežojumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, kādas izmaiņas gaidāmas pēc 7. februāra, kas patlaban ir ārkārtējās situācijas un esošo ierobežojumu beigu datums, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka labi apzinās sabiedrības nogurumu no pandēmijas, jo savā ziņā arī valdība nogurst.

"Nevienam nepatīk, ka pandēmija joprojām ir. Neviens nav laimīgs par to, ka mums ir jāievieš jebkādi ierobežojumi. Taču pie tādas augstas saslimstības, kāda Latvijā joprojām ir, un pie tā, ka slimnīcas joprojām ir krīzes stāvoklī, mēs šobrīd nevaram pieļaut lielāku cilvēku pulcēšanos. Šonedēļ mēs skatīsim, kā esošos ierobežojumus varētu padarīt jēgpilnākus un efektīvākus. Mums arī jāskatās, kur mums ir, iespējams, jāstiprina arī kontrole. Diskusijas vēl ir priekšā, otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tiks uzklausīta jaunākā informācija par Covid-19 izplatību. Mēs valdībā labi izprotam sabiedrības nogurumu, bet mums jātiek cauri šiem grūtiem laikiem visiem kopā," teica Kariņš.

Jāatgādina, ka pirms nedēļas, 26. janvārī, valdības pārstāvji jau atzina, ka stingrie Covid-19 ierobežojumi varētu turpināties līdz marta sākumam.

Tagad veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pastāstīja, ka pēdējās nedēļas tendences ar Covid-19 izplatību nav iepriecinošas – saslimstības rādītāji arvien ir ļoti augsti. "Tā ka mums stāv priekšā šonedēļ ļoti nopietnas diskusijas par drošības pasākumiem un ierobežojumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā no nākamās nedēļas. Veselības ministrijas pieeja šajās diskusijās būs uzlabotais četru krāsu luksofora modelis ar galveno mērķi – saslimstības kumulatīvais rādītājs 200 uz 100 tūkstošiem 14 dienu laikā. Mums priekšā vēl garš ceļš, lai sasniegtu rādītāju, lai varētu domāt par drošības pasākumu būtisku pārskatīšanu," teica Pavļuts.

"Lai mēs varētu būtiski pārskatīt kādus ierobežojumus, vispirms ir jānotiek būtiskam saslimstības ar Covid-19 samazinājumam. Būs otrdien arī lēmumi par konkrētiem ierobežojumiem, bet sīkāk nekomentēšu, jo eksperti vēl strādā," norādīja veselības ministrs.

Pavļuts atzina, ka pēdējās dienās kopā ar premjeru un partneriem runāts par to, kā virzīties uz priekšu. "Par šiem konceptuāliem lēmumiem varēsim informēt pēc otrdienas valdības sēdes. Mēs virzāmies uz to, lai tie būtu vienprātīgi lēmumi un balstīti izpratnē, ka situācija ir ļoti slikta un ka jāspēj rast arī izpratne sabiedrībā, aicinot uz izturību, pacietību un sadarbību. Būtiski ir, ka mēs piedāvāsim tādu redzējumu, kurš ir garāks nekā līdz šim ierastās divas nedēļas. Mums ir jārada sabiedrībā ilglaicīgāks redzējumus par nosacījumiem, pie kuriem mēs varam ieraudzīt gaismu tuneļa galā," uzsvēra ministrs.

Pēc Pavļuta teiktā, koalīcija pirmdien diskutējusi arī par pandēmijas pārvaldības modeli un labākajiem konsultāciju formātiem, lai nodrošinātu, ka valdībā un operatīvās vadības grupā diskutētie lēmumi būtu caurspīdīgi un diskusijas būtu tādas, kurās var piedalīties būtiskās puses. "Saprotot, to ka valdības sociālie partneri pie šī galda jau ir, būtībā tas, kas izkristalizējās šajās diskusijās ir, ka ļoti svarīgi nodrošināt šajās diskusijās arī Saeimas frakciju pārstāvju klātbūtni, jo pretējā gadījumā diskusijas paliek izpildvaras lokā, taču visiem varas atzariem ir būtiska loma, lai sarežģītos, garās diskusijās tapušos lēmumus par pandēmijas krīzes vadību un ierobežojumu politiku paskaidrotu plašākai sabiedrībai," skaidroja ministrs.

Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijas līderis Raivis Dzintars norādīja, ka tas bija NA pieteiktais jautājums par sociālo partneru iesaisti un jaunu formātu meklēšanu, lai apspriestu iespējamos Covid-19 izplatības ierobežojumus un atbalsta pasākumus. "Nacionālā apvienība piedāvāja izveidot formātu sarunām, kurā piedalītos piecu valdošās koalīcijas partneru pārstāvji, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, arodbiedrības un Zinātņu padomes pārstāvji. Par šo bija diskusija, bet nevarētu teikt, ka nonācām pie viena kopīga viedokļa. Bet par to, ka sociālo partneru iesaiste ir svarīga un ir jānodrošina, vismaz vārdos visi partneri to pauda," atzina Dzintars.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par savas partijas redzējumu, kas vēl būtu ieviešams vai maināms ierobežojumus un drošības pasākumos, Dzintars sacīja, ka NA apsprieda valdē un rosina saviem ministriem par to runāt valdībā, ka ir nepieņemami, ka grāmatas jeb intelektuālā barība ir nevienlīdzīgā situācijā, piemēram, salīdzinājumā ar alkoholu. "Tā nevar būt, un tai sistēmai ir jāmainās. Ļoti ceru, ka, pārskatot pieeju ierobežojumiem, šī netaisnība un neloģiskums tiks novērsts," teica Dzintars.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka "mēs esam aizlieguši saviem bērniem, ieskaitot pirmklasniekus un izlaiduma klašu skolēnus, iet uz skolu, esam maksimāli un lielākus nekā citās valstīs uzlikuši ierobežojumus teritorijas iekšienē, esam slēguši starptautiskos pasažieru pārvadājumus, bet mums ir pilnīgi atstātas vaļā robežas. Ļoti dīvaini tomēr, ka nevienā no šīs pandēmijas fāzēm – ne martā, ne vasarā, ne šobrīd – atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mēs neesam pat mēģinājuši nobloķēt robežas, un tā rezultātā tas, kas faktiski notiek šobrīd – ieceļotāji ielido Viļņas lidostā un ar mašīnu ieceļo pāri robežai. Praktiski ir atvērti visi mazie celiņi, lielie ceļi, un tad laika gaitā pa Latvijas teritoriju mēs mēģinām izķert cilvēkus, kuri ir inficējušies".

"Kā izrādās, mēs atklājam no Krievijas iebraukušus inficējušos cilvēkus, kuri šeit izplata pandēmiju, taču statistiski izrādās, ka Krievijas robežai pāri nebrauc. Visas Baltijas robežas no Latvijas puses ir vienmēr bijušas vaļā. Mēs piedāvāsim, ka ir pamazām jāatver un saprātīgāk jāpiemēro ierobežojumi Latvijas teritorijā pilsoņiem, kuri ir pietiekami disciplinēti un prot tāpat kā Somijā un Igaunijā ievērot gan attālumu, gan iepirkšanās tradīcijas, bet ir jādomā, kādā veidā varam kontrolēt paši savas robežas attiecībā uz iebraucējiem no ārpuses," teica Bordāns.

Par dažādu "lobiju organizāciju" iesaistīšanu Covid-19 pandēmijas jautājumu apspriešanā Bordāns teica, ka šie jautājumi tiek pastāvīgi apskatīti, bet JKP diezgan rezervēti skatās uz situācijas maiņu šajā aspektā.

Jau ziņots, ka, lai gan saslimstība ar Covid-19 atgriezusies pirmssvētku līmenī, par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos runāt ir pāragri, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) analīze par saslimstību pagājušajā nedēļā.

Neskatoties uz nelielu jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita samazinājumu, epidemioloģisko datu analīze liecina, ka vērā ņemama situācijas stabilizācija Latvijā nav novērojama un saslimstības riski joprojām ir augsti.

Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 563,2, kamēr Eiropas Savienībā – vidēji 421. SPKC uzsver, ka saslimstības rādītājam valstī jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā), lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un salīdzinoši droši varētu mazināt noteiktos drošības pasākumus.

Aizvadītajā nedēļā jaunatklāto gadījumu skaita dinamika samazinājusies nenozīmīgi – par 2,1%, un tika atklāti vidēji 748 inficēšanās gadījumi dienā, savukārt nedēļu iepriekš tie bija vidēji 763 gadījumi dienā.

Pēdējo septiņu dienu laikā tika veikti kopumā 66 460 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars pieauga līdz 7,9%, nedēļu iepriekš kopumā tika veikti 70 101 testi un pozitīvo testu īpatsvars 7,6%. Līdz ar to veikto testu skaita dinamika ir samazinājusies par 2,5%, veicot vidēji 9494 testus dienā.

Saslimstība ar Covid-19 ir atgriezusies pirmssvētku līmenī, un pieaug inficēšanās darbspējīgo iedzīvotāju un jauniešu vidū, liecina SPKC analīze.

Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 5233 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19.

"Līdzīgs rādītājs bija pirms sešām nedēļām jeb decembra vidū. Šobrīd esam atgriezušies pie tāda saslimstības līmeņa, kādu novērojām pirms Ziemassvētkiem un gadu mijas. Drīz pēc gadu mijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs strauji palielinājās līdz gandrīz 690 gadījumiem dienā, kas liecina, ka daļa iedzīvotāju svētku laikā neievēroja valstī noteiktos drošības pasākumus, tādējādi veicinot infekcijas izplatības pieaugumu," datus analizēja SPKC epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Saslimstības samazinājums un situācijas stabilizācija vērojama galvaspilsētā Rīgā, saslimstība mazinājusies arī Vidzemē, kur nedēļu iepriekš tika novērots saslimstības pieaugums. Saslimstības pieaugums novērojams darbspējīgo iedzīvotāju vidū. Kamēr saslimstība 7-12 gadus veco bērnu vidū ir stabila, tikmēr 13-18 gadus veco jauniešu vidū saslimstība palielinās.

Nedaudz palielinājies epidemiologi aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients, kas Latvijā šobrīd ir 0,99. Tas nozīmē, ka 100 saslimušo inficē 99 citus cilvēku. Pirms nedēļas nedēļas tas bija 0,91. Rīgā šis rādītājs ir vēl augstāks –1,01, un tas norāda, ka saslimstības tendence ir augoša.

SPKC atgādina, ja ir saņemts pozitīvs testa rezultāts, jārīkojas atbildīgi un vēl pirms saņemts zvans no SPKC epidemiologa, pašiem uzreiz jāapzina un jāinformē iespējamās kontaktpersonas, lai cilvēki pēc iespējas savlaicīgāk atbilstoši rīkotos un ievērotu kontaktpersonām noteiktos drošības pasākumus.

Par kontaktpersonas statusu informē arī darba devējs un ģimenes ārsts, kas informāciju par pozitīvo pacientu saņem portālā "E-veselība".

Ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 3944 Covid-19 testi, reģistrēti 411 jauni saslimšanas gadījumi.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Koronavīruss Covid-19 Daniels Pavļuts Krišjānis Kariņš Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Pašvaldību savienība Ministru prezidents Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form