Atvieglos administratīvo slogu lauksaimniekiem
Foto: DELFI

Zemkopības ministrija, (ZM) sadarbībā ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem vairākos normatīvajos aktos par izmaiņām nodokļu likumdošanā un pavaddokumentu noformēšanā, kas atvieglos administratīvo slogu lauksaimniekiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Īstenojot sagatavotos priekšlikumus, tiks samazināts administratīvais slogs lauksaimniekiem, jo nebūs vairs nepieciešamības pēc tik daudziem dokumentiem. “Turklāt tiks likvidētas vairākas formālas prasības un atvieglots tiešais ražošanas process, kā arī samazināsies lauksaimnieku izmaksas,” skaidro ZM valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš.

Priekšlikumi paredz grozījumus likumos „Par akcīzes nodokli”, „Par pievienotās vērtības nodokli”, „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, „Par nekustamā īpašuma nodokli” un „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.


ZM rosinās akcīzes nodokļa atmaksas apmēra palielināšana dīzeļdegvielai lauksaimniekiem no 100 litriem par hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāra uz 120 litriem par hektāru. Tāpat plānots ieviest akcīzes nodokļa kompensāciju, kura izlietota noteiktiem mežsaimnieciskajiem darbiem.

Savukārt, atjaunojot no likuma par pievienotās vērtības nodokli izslēgto normu piemērot samazināto nodokļa likmi 10 % apmērā malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem, tiktu veicināts Latvijas vietējo un atjaunojamo energoresursu patēriņš iekšzemē. Tādējādi uzlabotos kopējā vietējo atjaunojamo energoresursu bilance valstī.

ZM rosinās arī uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides nodokļa maksātājiem, kas veic lauksaimniecisko darbību, no pašreiz noteiktā 10 latu apmēra par katru lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru taksācijas gadā, palielināt uz 30 latiem.

Tāpat rosinās gada apliekamajā ienākumā neietvert un ar nodokli neaplikt ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas, kā arī ogu un augļu lasīšanas.

Izstrādāts arī priekšlikums neformēt attaisnojuma dokumentus, (iekšējās pavadzīmes), lai transportētu lauksaimniecības produkciju starp struktūrvienībām, līdz ar to atvieglojot pavaddokumentu kārtošanu lauksaimniekiem, jo pašreiz, piemēram, ražas novākšanas laikā ir jābūt dokumentam par katru no lauka līdz kaltei aizvesto graudu kravu.

Kā norāda ZM, esošā pievienotās vērtības nodokļa samaksas kārtība apdraud uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu plūsmu, jo pievienotās vērtības nodoklis bieži vien ir jāsamaksā pirms rēķins tiek apmaksāts, arī gadījumos, kad nauda par preci vai pakalpojumu vēl nav saņemta. Rēķinos norādītās pievienotās vērtības nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas kā priekšnodoklis pēc preču vai pakalpojuma un nodokļu rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form