KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe trešdien LNT raidījumā "900 sekundes" atzina, ka jaunie grozījumi Krimināllikumā paredz, ka turpmāk varēs saukt pie kriminālatbildības arī personas, kas devušas kukuļus amatpersonām, savukārt, ja kukulis dots cilvēkam, kas nav amatpersona, tad kriminālatbildība draudēšot vien kukuļa saņēmējam. Tiesa, kukuļa devējs cilvēkam, kas nav amatpersona, būs iesaistīts kriminālnozieguma veikšanā, piebilda Strīķe.
Pēc Strīķes teiktā, jaunie grozījumi ievērojami atvieglo KNAB darbu arī situācijās, kad personas tieši nepieprasa kukuli, taču ar savu uzvešanos un citādi apliecina, ka pretējā gadījumā iedzīvotājs nesaņems sev vajadzīgo pakalpojumu. Piemēram, nesen kāds ārsts Jelgavā no pacienta prasījis kukuli, tiesa, norādot, ka nauda jau neesot jādod, taču viņš būtu priecīgs, ja tas tā tomēr notiktu. Līdz ar jaunajiem grozījumiem tiesībsargājošajām iestādēm šādos gadījumos, lai pieķertu kukuļņēmējus, pietiks vien ar faktu, ka kukulis ir pieņemts, stāstīja Strīķe.
Viņa arī atzina, ka gadījumā, ja nu iedzīvotāji jūtas īpaši pateicīgi un vēlas dāvāt ziedus, arī turpmāk tas nav aizliegts un ziedi nav uzskatāmi par kukuli. Tomēr citādi savas pateicības jūtas esot ieteicams apliecināt legālā veidā.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka novembrī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, kas cita starpā paredz turpmāk par krimināli sodāmu pārkāpumu atzīt arī dažādu "pateicību" pieņemšanu.
Kā norādīts likumprojekta anotācijā, "kriminalizējot" tā saukto "pateicību" pieņemšanu, kriminālatbildība iestāsies arī par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu pieņemšanu par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību. Līdz ar to tiks ierobežota nepamatota labumu pieņemšana valsts pārvaldes iestādēs un valsts amatpersonu patvaļa, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli.
Likuma grozījumi arī paredz vienādot sankcijas ar kukuļošanu saistītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.