Tāpat atzīmēta jaunas Satversmes nodaļas pieņemšana par cilvēktiesībām, līdz ar to paredzot valsts konstitūcijā cilvēka pamattiesību ievērošanu, kā arī izmaiņas pilsonības likumā, kas kopš 1998.gada beigām palielināja iespējas iesniegt lūgumus par naturalizāciju.
Ziņojumā minēts, ka Latvijā joprojām ir aktuāli jautājumi, kas saistīti ar valsts valodas likuma ieviešanas noteikumiem.
"Daudz ir izdarīts, lai sabalansētu centienus aizsargāt un lietot latviešu valodu ar citām interesēm, kādas ir izteikšanās brīvība, minoritāšu tiesības un sazināšanās aizsardzība privātajā sektorā," sacīts ziņojumā.
Ziņojumā arī pieminēta sabiedrības integrācijas programma, kas tika akceptēta šā gada maijā. XXX Tāpat norādīts, ka programma nosaka konkrētus soļus ikdienas dzīvē un politiskajā integrācijā, kā arī nevalstisko organizāciju lomu. Tomēr dažas "jautājuma zīmes" šajā programmā joprojām paliekot.
Atzīmēts, ka Latvijā mainījusies likumdošana jautājumos par profesionālajiem ierobežojumiem nepilsoņiem. Jau vairākus gadus viņi var strādāt par farmaceitiem, veterināriem un citās profesijās. Tomēr joprojām viņiem netiek ļauts darboties, piemēram, par advokātiem vai privātdetektīviem.
Tomēr joprojām kā aktuāla problēma atzīmēta nepilsoņu līdzdalība pašvaldību vēlēšanās, vienlaicīgi atzīstot, ka Latvijā šis jautājums "saprotamu iemeslu dēļ ir samērā jūtīgs".
Ziņojumā atstāstīta arī Latvijas likumdošana, kas saistīta ar informācijas pieejamības, bērnu tiesību, militārā dienesta, vārda brīvības un citos jautājumos.
Komisāra galaziņojumā apkopota informācija par visām BJVP valstīm laika posmā no 1997. līdz 2000.gada oktobrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
