Kurzemes rajona tiesa šodien apmierināja Ģenerālprokuratūras prasību pret Kurzemes rajona valdi sagrieztā Zviedrijas kuģa lietā, atzīstot par spēkā neesošu valdes priekšsēdētāja Oskara Caunes 1994.gada martā parakstīto zemes nomas līgumu ar kuģa īpašniekiem. Līgums par spēkā neesošu tiek atzīts no tā parakstīšanas dienas - 1994.gada 24.marta.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tiesas spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā. Pilns sprieduma teksts būs pieejams 1.oktobrī. Kā žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas sacīja abu pušu pārstāvji, pagaidām nav iespējams pateikt, vai spriedums tiks pārsūdzēts, jo ir jāizlasa pilns sprieduma teksts.

Prokurore debatēs norādīja, ka Caunes noslēgtais zemes nomas līgums ir atzīstams par spēkā neesošu, jo tas balstās uz Rīgas pilsētas Zemes komisijas lēmumu. Savukārt tā laika Rīgas pašvaldības nolikums paredz: lai rajona valdes pieņemtu lēmumu un pēc tiem noslēgtu līgumus, ir jābūt Rīgas pilsētas valdes lēmumam.

Šajā gadījumā nav Rīgas pilsētas valdes lēmuma, līdz ar to, pēc prokurores teiktā, Caune ir pārkāpis savas pilnvaras. Kā atzīmēja prokurore, svarīgs ir arī fakts, ka iznomātā zeme atradās Rīgas ostas teritorijā, līdz ar to šim faktam ir saistošs Rīgas Tautas deputātu padomes lēmums, kas nosaka, ka ar ostas teritorijā esošo zemi un akvatoriju ir tiesīga rīkoties ostas administrācija.

Caune tiesas sēdes laikā vairākkārt norādīja, ka šo lietu var skatīt tikai pēc tam, kad ir atcelti Kurzemes rajona valdes lēmumi saistībā ar šo lietu. Arī Rīgas domes pārstāvis advokāts Raimonds Eihvalds uzskatīja, ka ir nepieciešams sagaidīt Ziemeļu rajona tiesas lēmumu par Kurzemes rajona valdes tajā laikā pieņemto lēmumu atcelšanu.

Debatēs advokāts norādīja, ka nav šaubu par to, ka Kurzemes rajona valdei nebija nekādas jurisdikcijas rīkoties ar teritoriju, kurā atradās kuģis un kuru Kurzemes rajona valde iznomāja Zviedrijas kuģa īpašniekiem.

Advokāts arī minēja Ministru kabineta lēmumu, kurā teikts, ka līgumu par ostas teritorijā esošo zemes nomu var slēgt tikai ar ostas padomes piekrišanu, taču šis nomas līgums ir noslēgts bez ostas padomes piekrišanas.

Pēc advokāta domām nav pierādīts, vai šī teritorija 11 200 kvadrātmetru platībā ir ostas teritorija vai arī to apsaimniekoja Kurzemes rajona valde. Eihvalds norādīja, ka nav ziņu par to, vai šis konkrētais zemesgabals ir ticis dabā uzmērīts un vai ir bijis šī zemesgabala plāns, kurš būtu jāpievieno noslēgtajam nomas līgumam.

Prokuratūra uzskata, ka Kurzemes rajona valdes līguma ar kuģa īpašniekiem atzīšanai par spēkā neesošu var būt liela nozīme, jo ar to ir pamatots arī arbitrāžas tiesas spriedums "SwemBalt" prasībā pret Latvijas valsti. Pēc prokuratūras domām, līgumu ir pamats atzīt par spēkā neesošu, jo Caune zemes nomas līgumu ar zviedru firmu parakstījis bez Rīgas domes pilnvarojuma.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form