Labklājības ministrija skaidro, ka praksē pierādījies - audžuģimenes, kurās ir ievietoti vairāk par sešiem bērniem, nespēj pilnvērtīgi nodrošināt bērnam pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamo aprūpi.
Tāpēc pēc noteikumu spēkā stāšanās audžuģimenē kopumā drīkstēs ievietot ne vairāk kā sešus bērnus, turklāt tikai savstarpējā radniecībā esošus. Ja tomēr audžuģimenē vienlaikus ievieto sešus vai vairāk brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas), bāriņtiesai būs pienākums rūpīgi izvērtēt šķiršanas nepieciešamību.
Savukārt gadījumos, ja tomēr brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) ir nepieciešams savstarpēji šķirt, spēkā esošie noteikumi tiek papildināti ar nosacījumu, ka bērnus var šķirt tikai gadījumos, ja ir šķēršļi, kas traucē tos audžuģimenē ievietot kopā. Ja bērni tomēr tiek šķirti, viņus būs jāievieto tādā ārpusģimenes aprūpē, kas būtu pēc iespējas tuvāk viena otrai, lai sekmētu savstarpēju saskarsmi.
Ar grozījumiem arī noteiktas papildius prasības potenciālajām audžuģimenēm. Pašlaik noteikts aizliegums laulātajam (personai) kļūt par audžuģimeni, ja tas "sodīts par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas". Taču LM uzskata, ka arī personām, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu nebūtu piešķirams audžuģimenes statuss, tādēļ noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka arī personas, kuras noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas, nebūtu atdzīstamas par audžuģimeni.
Tāpat par audžuģimeni nevarēs kļūt, ja bāriņtiesa jau ir lēmusi par kāda iepriekšējā statusa - viesģimeņu, audžuģimeņu, aizbildņu – izbeigšanu pienākumu nepildīšanas dēļ.
Tāpat noteikts pienākums audžuģimenēm pirms bērna uzņemšanas ne tikai iepazīties ar bērna lietas materiāliem, bet arī personīgi ar bērnu.
Lai bāriņtiesām pēc iespējas pilnīgāk būtu iespējams novērtēt ģimenes motivāciju un gatavību uzņemties audžuģimenes pienākumus, obligāta prasība laulāto (personas) izvērtēšanas un atzīšanas par audžuģimeni procesā turpmāk būs psihologa atzinums.
Šobrīd likums paredz, ka bāriņtiesai ir tiesības lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt psihologa atzinumu par izpētes rezultātiem.