Bijušais kādreizējā ASV prezidenta Džordža Buša un viņa pēcteča Baraka Obamas administrāciju vadošais darbinieks Pols Millers prestižā žurnāla "Foreign Policy" interneta vietnē publicējis viedokli ar nosaukumu "Kā 3. Pasaules karš varētu sākties Latvijā".

Viņš ir pārliecināts, ka tuvāko divu gadu laikā Latvija un Igaunija kļūs par nākamo Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi. Viņš gan, visticamāk, neuzdrošināsies atklāti iebrukt Baltijas valstīs, tomēr varētu izmantot krieviski runājošo kopienu un ielikteņus, lai censtos izprovocēt militāru krīzi, tādējādi metot kārtējo izaicinājumu NATO.

2011. gadā Millers šajā pašā vietnē publicēja viedokli, kurā prognozēja, ka turpinājums Krievijas un Gruzijas 2008. gada karam gaidāms Ukrainā vai, iespējams, Baltijā.

"Te ir mana nākamā prognoze, kas tagad daudziem jau liksies acīmredzama: Baltijas valstis ir nākamās un radīs jaunievēlētajam [ASV] prezidentam Donaldam Trampam pirmo un lielāko pārbaudījumu," šonedēļ raksta Millers.

Viņa skatījumā Putinam ir skaidrs mērķis un vērienīga stratēģija. Tomēr to nevada racionāli aizsardzības mērķi, proti, NATO ekspansija un tās draudi, ko Krievijai jāatvaira, kā uzskatot daļa ekspertu.

Millers tās sauc par muļķībām. Putins uzskata, ka pārākums pār Krievijas tuvajām ārzemēm ir drošības jautājums viņa ideoloģiskās pārliecības dēļ par krievu nāciju un vēsturisku likteni. "Putins (un, iespējams, vēl jo vairāk viņa iekšējais loks) nav vienkārši nacionālists. Izskatās, ka Kremli virza īpatnēja krievu nacionālisma forma, kas saplūdusi ar reliģiju, liktenību un mesiānismu. Šajā stāstījumā Krievija ir pareizticīgās kristietības sargātāja un tās misija ir aizsargāt un izplatīt šo ticību."

Racionāla Krievija NATO un Eiropas Savienības paplašināšanos neuzskatītu par draudu, jo liberālā kārtība ir atvērta un iekļaujoša un tikai veicinātu Krievijas drošību. Tomēr Putinam un citiem, kas pasauli redz caur Krievijas reliģiozā nacionālisma prizmu, Rietumi ir drauds to globalizācijas un deģenerācijas dēļ.

Šādā redzējumā NATO ir drauds, tādēļ Putina lielā stratēģija paredz organizācijas sagraušanu, raksta Millers. Tas nozīmē alianses līguma 5. panta padarīšanu par bezjēdzīgu.

Tagad, kad Eiropas vienotība ir sašķelta, NATO dalībvalstis apšauba abpusējās drošības līgumu vērtību, bet nākamais ASV prezidents šķiet atvērti labvēlīgs pret Krieviju un gatavs piedot tās bezatbildīgo rīcību, Putinam ir piemērotākā starptautiskā vide kopš Aukstā kara beigām, lai turpinātu Krievijas paplašināšanu.

"Putina nākamais solis ir bīstamāks nekā iepriekšējie, jo, iespējams, viņš dosies uz Baltijas valstīm, kas ir NATO dalībnieces. Viņš nesūtīs lielas uniformās tērptu Krievijas karavīru vienības pāri starptautiskai robežai – pat vispiesardzīgākie NATO biedri neignorēs atklātu konvencionālu invāziju," paredz eksperts.

"Tā vietā Putins tuvāko divu gadu laikā izraisīs militarizētu krīzi, izmantojot ielikteņus. Iespējams krieviski runājošie latvieši vai igauņi sāks protestus, prasot starptautisku aizsardzību. Parādīsies aizdomīgi labi trenēta "Tautas fronte Baltijas krievu atbrīvošanai". Dažas augsta profila slepkavības un spridzināšanas novedīs Baltijas valstis pilsoņu kara priekšā," viņš turpina.

Turpinājumā Krievija bloķēs visus ANO Drošības padomes lēmumus, piedāvājot savus kā miera uzturētāja pakalpojumus. Polija centīsies "iedarbināt" NATO 5. pantu, apgalvojot, ka Baltija piedzīvo Krievijas uzbrukumu. Tam iebildīšot vācieši un franči.

Šajā situācija visa uzmanība būs pievērsta ASV. Ja NATO "neiedarbinās" 5. pantu, tad alianse izjuks, jo tai vairs nebūs jēgas. Eiropa atgriezīsies tādā situācijā, kāda tā bija 1939. gadā.

Savukārt 5. panta situācijas pasludināšana būs līdzvērtīga kara pieteikumam pret Krieviju. "Un tad Trampam būs jāizlemj, vai Latvijas aizsardzība ir tā vērta, lai riskētu ar 3. Pasaules karu," rezumē analītiķis.

Source

www.DELFI.lv

Tags

ASV Baltija Krievija NATO Polija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form