Kā pastāstīja Vētra, viņam Augstākās izglītības padomē šā gada 23.deceembrī beidzas pilnvaru laiks, savukārt RSU rektora pilnvaru laiks beidzas 31.decembrī, līdz ar to šie divi notikumi ir diezgan cieši saistīti un Vētram nenāktos tagadējo darbu pamest pusceļā.
Savulaik Vētra RSU bijis gan rektors, gan arī rektoru vietas izpildītājs. Kopumā viņš rektora amatā pavadījis gandrīz 14 gadus. "Ja man ir jādomā, ko darīt pēc Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja pilnvaru termiņa beigām, tad pilnīgi noteikti rektora amats ir tas, kurā es droši zinu, ka varu sākt strādāt ar pilnu jaudu bez iesildīšanās," sacīja Vētra, piebilstot, ka rektora amatā viņš "bez taustīšanās" varētu sākt strādāt no pirmās dienas, kad šajā amatā tiktu ievēlēts.
Pēc viņa teiktā, RSU bija un ir viena no Latvijas labākajām augstskolām. Augstskolā ir jāievieš daudzas no modernajām inovācijām, kas raksturo modernu izglītību un ir jau ienākušas Eiropas vienotā augstākās izglītības telpā.
"Smags izaicinājums, ar kuru būs jāsastopas jebkuram rektora amata ieņēmējam, ir darba algu jautājums. Mēs varam izdomāt vislabākos plānus, bet tad, ja speciālistam nebūs vismaz Latvijas apstākļiem adekvāts atalgojums, tad no tā visa nekas nesanāks," norādīja RSU rektora amata kandidāts.
Vētra arī skaidroja, ka uzmanību gribētu pievērst arī pētniecības jautājumam. Patlaban Latvijā jau vairākus gadus uzsvars tiek likts uz to, ka nauda pētniecībā jāiegulda izcilībā. Viņš minēja, ka pēc būtības šāds uzstādījums nav nepareizs un viņš arī to atbalsta, taču to nevar attiecināt uz RSU, jo universitātē viena no svarīgākajām pazīmēm ir tā, ka pētniecība caurauž ikvienu studiju programmu un ikvienu struktūrvienību.
Viņš atzina, ka, pildot Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja amatu, guvis nenovērtējamu pieredzi, kas palīdzēs viņa turpmākajā darbā.
Jau ziņots, ka līdz 26.oktobrim turpināsies pieteikšanās RSU rektora amatam.
Saskaņā ar Augstskolu likumu un RSU Satversmi rektoru uz pieciem gadiem ievēl RSU Satversmes sapulce un apstiprina Ministru kabinets. Pašreizējais RSU rektors ir Jānis Gardovskis, kurš šajā amatā tika apstiprināts 2007.gadā.
Pieteikšanās termiņš rektora amatam saskaņā ar Latvijas likumdošanu ir mēnesis, un tas noslēgsies pēc dažām nedēļām, 26.oktobrī, kas savukārt ir mēnesi pirms pašām vēlēšanām.
Pretendentam ir jābūt profesora amatā. Kandidātiem jāiesniedz iesniegums brīvā formā, dzīves gājums (CV), RSU attīstības koncepcija turpmākajiem pieciem gadiem, profesora diploms vai tam pielīdzināts dokuments.
Pēc noteiktā termiņa beigām pretendentu CV un RSU attīstības koncepcija tiks publicēta RSU mājaslapā visiem pieejamā formā. Tāpat līdz rektora vēlēšanām ir plānota arī kandidātu publiska diskusija, kurā interesenti varēs uzdot nākamajam rektoram sev interesējošus jautājumus un uzklausīt rektora amata kandidātu attīstības plānus nākamajiem pieciem gadiem.
RSU rektora vēlēšanas ir plānotas 28.novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
