Augstākās izglītības reformā krasi atšķirīgas idejas, tostarp, būtiska augstskolu skaita mazināšana

Pirmais no variantiem paredz vienas daudzapmetņu universitātes izveidi, uz esošo valsts dibināto augstskolu un zinātnisko institūtu bāzes izveidojot vienu jaunu zinātniskajā darbībā sakņotu universitāti, kas īsteno studiju programmas un veic pētījumus gan Rīgā, gan reģionos. Šajā gadījumā gan atsevišķi tiktu izvērtēta trīs mākslas augstskolu - Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas (JVLMA) iekļaušanas lietderība minētajā universitātē.

Otrs scenārijs paredz to, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmas publisko sektoru veido sešas esošās universitātes - Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Daugavpils universitāte (DU) un Liepājas universitāte (LiepU), kā arī trīs minētās mākslas augstskolas un pastāvošie valsts zinātniskie institūti, kas ir atvasinātas publiskas personas statusā. Šī scenārija pamata mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Trešais no scenārijiem arī paredz trīs mākslas augstskolu saglabāšanu, lai gan, atšķirībā no iepriekšējā varianta, nav minēts, vai tās tiks saglabātas pašreizējā statusā. Papildus tam saruktu universitāšu skaits līdz vienai šādai augstākās izglītības iestādei Rīgas, Daugavpils, Jelgavas un Liepājas pilsētai. Šajā gadījumā universitāte Rīgā varētu tikt veidota kā zinātnes universitāte, tai pievienojot valsts zinātniskos institūtus. Netiek noliegts, ka šādā scenārijā izglītības kvalitāte Rīgā un reģionos var būt ļoti atšķirīga, kas var izraisīt būtiskas studentu piesaistes problēmas reģionālajās universitātēs.

Priekšpēdējais scenārijs paredz to, ka nemainās ne pašreizējo augstākās izglītības iestāžu skaits, ne tipoliģija, saglabājoties 18 universitātēm, akadēmijām un augstskolām, bet tiek noteikts, ka vienas nozares studiju programmas un pētījumu projekti tiek īstenotas kā starpinstitūciju kopējas aktivitātes (piemēram, studiju programmas medicīnā RSU un LU, būvniecībā RTU un LLU, ķīmijā RTU un LU), tādējādi konsolidējot esošos resursus programmu līmenī.

Šajā variantā būtu jārēķinās ar ļoti būtisku katras institūcijas autonomijas ierobežojumu, kā arī dažādo augstākās izglītības institūcijas pārvaldības tradīciju un kultūras ietekmi uz darbības rezultātiem.

Visbeidzot pēdējā risinājumā piedāvāts neveikt nekādas reformas, liekot uzsvaru uz katras augstākās izglītības institūcijas spējām un resursiem pielāgoties jaunajiem izaicinājumiem.

Strukturālo reformu īstenošana paredz arī augstākās izglītības likuma pieņemšanu, kas atceltu vai samazinātu valodu lietošanas ierobežojumus studiju procesā un augstskolu personāla atlasi pilnībā uzticot augstākās izglītības iestāžu koleģiālajām un vadības institūcijām, kā arī mazinot atšķirības darbībā starp valsts un privātajām augstākās izglītības iestādēm.

Augstskolas paredzēts padarīt internacionālākas, nodrošinot brīvu ārvalstu akadēmiskā personāla piesaisti augstākās izglītības un zinātnes institūcijām un noņemot šķēršļus ārvalstu studējošo piesaistei, kā arī valstij organizatoriski (ar diplomātiskā dienesta un ārējo ekonomisko pārstāvniecību palīdzību) atbalstot augstākās izglītības un zinātnes institūciju darbību ārējos tirgos.

Tāpat paredzēta augstskolu aktīvi pieprasītā valsts nekustamo īpašumu nodošana publiski atvasināto personu statusu ieguvušo valsts augstskolu un institūtu īpašumā. Iecerēts arī precizēt akadēmiskā personāla ievēlēšanas kritērijus, kā arī nodot augstākās izglītības un zinātnes institūcijām intelektuālo īpašumu, kas radies valsts budžeta finansētu pētījumu rezultātā.

Savukārt attiecībā uz augstākās izglītības finansēšanu tiek piedāvāts likumiski nodrošināt iespēju maksimāli dažādot ienākumu bāzi valsts dibinātās augstākās izglītības un zinātnes institūcijās, tajā skaitā paredzot, ka uzņēmumi, tieši investējot institūcijās, saņem ar investēto summu samērojamas nodokļu atlaides.

Finansējumu tiek rosināts koncentrēt institūcijās, kurās ir atbilstoša zinātniskā kapacitāte, vienlaikus turpinot attīstīt valsts galvoto studiju un studējošo kredītu sistēmu. Savukārt augstskolu rīcībā tiktu nodotas nepieciešamās studiju un zinātniskā darba bāzes (piemēram, ārstniecības iestādes, lauku saimniecības utt.). Vienlaikus notiktu arī infrastruktūras koncentrācija, veidojot kopīgus studiju un zinātniskā darba resursu centrus, piemēram, attīstot vienotu universitātes pilsētiņu Rīgā.

Runājot par augstākās izglītības un zinātnes institūciju kvalitātes novērtēšanu, tiek piedāvāts pārtraukt augstākajā izglītībā divlīmeņu kvalitātēs ārējās kontroles sistēmu (licencēšanu un periodisko akreditāciju), bet palielinot sasniegto rezultātu novērtējuma ietekmi uz turpmāko institūciju darbu.

Būtiskas pārmaiņas tiek piedāvātas arī augstākās izglītības sektoru pārvaldošajās institūcijās, izveidojot jaunu Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju ministra amatu, kura pienākums būtu reformu procesa politiskā vadība un koordinācija, kā arī nododot visas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas IZM padotībā.

Publiski atvasinātas personas statusā varētu tikt apvienota Augstākās izglītības padome (AIP) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) vienotā Augstākās izglītības un zinātnes padomē (AIZP) un nosakot tai atvasinātas publiskās personas statusu. AIZP pārmanto esošās AIP un LZP funkcijas, kā arī tai tiek uzticētas Augstākās izglītības likumā paredzētās AIP funkcijas. Virkne funkciju tiktu precizēta arī citām institūcijām.

Vienlaikus tiktu veidoti nozaru puduri - klāsteri, iesaistot augstskolas, zinātniskos institūtus, uzņēmumus un nevalstiskās organizācijas, kā arī nozaru zinātniskās ekselences centri kā bāze efektīvām un produktīvām doktorantūras studijām. Valsts zinātniskos institūtus tiek piedāvāts iekļaut universitātes vai universitāšu sastāvā, atbilstīgi augstākās izglītības un zinātnes sistēmas stratēģiskā ietvara nosacījumiem.