Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 9. februārī, vienbalsīgi atbalstīja iesniegšanai Saeimā un uzreiz arī izskatīšanai pirmajā lasījumā grozījumu likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām", kas bijušos Augstākās Padomes (AP) deputātus kā speciālo valsts pensiju saņēmējus pielīdzinās citiem valsts pensiju saņēmējiem, kam gadu pēc laulātā nāves ir tiesības saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā dzīvesbiedra pensijas. Tomēr komisijas sēdē AP deputātu pārstāve Velta Čebotarenoka rosināja domāt par to, lai AP deputātu laulātie šādu pabalstu varētu saņemt līdz mūža galam.
Komisijā atbalstītais grozījums tagad pielīdzinās speciālās valsts pensijas saņēmējus valsts pensijas saņēmējiem tajā ziņā, ka no 2019. gada sākumā valsts pensiju saņēmēji laulātā nāves gadījumā jau var saņemt gada garumā pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas.
Likums "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām" paredz, ka par nopelniem Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā tiem bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990. gada 4. maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" vai 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", piešķirama speciāla valsts pensija 80 procentu apmērā no Saeimas deputāta mēnešalgas. Tas attiecas arī uz tiem bijušajiem PSRS tautas deputātiem no Latvijas, kuri sekmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.
Speciālo valsts pensiju nevar saņemt vienlaicīgi ar valsts vecuma, invaliditātes vai izdienas pensiju. Speciālās valsts pensijas izmaksa tiek pārtraukta Saeimas deputāta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu pildīšanas laikā.
Komisijas atbalstītais grozījums paredz, ka speciālās valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir Latvijas Republikas vecuma, invaliditātes, izdienas pensijas vai speciālās valsts pensijas saņēmējs, pamatojoties uz viņa pieprasījumu, piešķir pabalstu 50% apmērā no mirušajam laulātajam piešķirtās speciālās valsts pensijas. Tiesības uz pabalstu ir 12 mēnešus no speciālās valsts pensijas saņēmēja nāves dienas, ja pieprasījums iesniegts sešu mēnešu laikā no speciālās valsts pensijas saņēmēja nāves dienas. Ja pieprasījums iesniegts vēlāk, tiesības uz pabalstu rodas ne agrāk kā sešus mēnešus pirms pieprasījuma iesniegšanas dienas un ir ne ilgāk kā līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši no speciālās valsts pensijas saņēmēja nāves dienas. Pabalstu izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem likuma "Par valsts pensijām" 32. panta pirmajā daļā un 38. pantā noteiktajā kārtībā.
Grozījums arī paredz, ka speciālās valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, no valsts pamatbudžeta līdzekļiem izmaksā apbedīšanas pabalstu divu mēnešu pensijas apmērā. Tiesības uz pabalstu ir, ja tas pieprasīts sešu mēnešu laikā no speciālās pensijas saņēmēja nāves dienas.
Bijusī AP deputāte Velta Čebotarenoka komisijas sēdē pateicās par šo lēmumu un atgādināja, ka "mūsu deputātu vidējais vecums ir 75-80 gadu, un arī viņu kundzes nav jaunākas. Atceroties, kad pirms 30 gadiem balsojām gan par neatkarības deklarāciju, gan 1991. gada 21. gadā par valstiskuma likumu, gan barikāžu laikā mēs visi bijām kopā AP, nakšņojām tur. Šīs sievas bija kur nu kura – Ventspilī, Krāslavā, Dagdā, Liepājā, Rīgā, visā Latvijā. Visām bija bail par saviem vīriem, saviem bērniem, par savu nākotni. Ar to gribu uzsvērt, ka manā uztverē šīs sievietes tiešām ir pelnījušas šo pensiju".
Tomēr bijusī AP deputāte mudināja iet vēl soli tālāk: "Es nezinu, vai tas tagad ir iespējams, bet būtu skaists solis no valsts puses, ja šīs sievietes varētu saņemt līdz sava mūža galam pusi no šīs pensijas. Ja tas nav iespējams tagad, tad es iesaku pie tā atkal atgriezties, uzsverot, ka mūsu līdzgaitnieki ir cilvēki stipri gados."
Čebotarenoka dalījās ar "savu sāpi", ko saņemot arī no saviem kolēgiem. "Kungi un dāmas, es ceru, ka jūs tiksiet ievēlēti arī nākamajā sasaukumā. Kad jūs iesaldējat savas algas, padomājiet, ka tas attiecas arī uz AP deputātu pensijām. Gadījumā, ja jūs to dariet, tad vismaz vajag apvaicāties, ko par to domā AP deputāti. Teikšu skarbi – daudzi kolēģi krāj savas pensijas un atliek zināmu naudas summu, lai viņu dzīvesbiedrs varētu pēc tam normāli dzīvot. Es saprotu situāciju valstī un zinu, cik visiem grūti, man arī ir radi laukos, kursabiedri un klasesbiedri, kas dzīvo ļoti dažādi. Ja ir bērni, tad ir drošība, ka kāds palīdzēs, bet, ja dzīvē ir iznācis tā, ka bērnu nav, tad šiem cilvēkiem ir tiešām ļoti bail par savu rītdienu. Tas viss ir varbūt manas dvēseles emocionāls kliedziens, bet esmu pateicīga, ka man bija iespēja to izteikt. Es saprotu, ka šobrīd mūsu pensijās neko mainīt nevar, un mēs to arī pieņemam, bet, ja kādreiz atkal nākas spert šādu soli, padomājiet par mums un par atraitnēm, kas paliks. Mums šobrīd ir jau ap desmit kolēģiem, kuriem jau ir ap 90 gadiem, un viņu kundzēm tikpat," teica bijusī deputāte.
Kā zināms, Saeima, pieņemot 2020. gada valsts budžetu, pēc Nacionālās apvienības frakcijas ierosinājuma nolēma iesaldēt Saeimas deputātu algas nemainīgā līmenī uz visu 13. Saeimas laiku. Par šo ierosinājumu gan nebalsoja visas frakcijas.
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, bāzes mēnešalgas apmēram piemērojot koeficientu 3,2. Bāzes mēnešalgas apmēru nosaka, par pamatu ņemot valstī strādājošo mēneša vidējās darba samaksas apmēru un tā pieaugumu katru gadu.
