Augstas amatpersonas skaidro, kāpēc ‘par’

“Delfi” apkopo ziņu aģentūras BNS veiktajās valsts augstāko amatpersonu intervijās paustos argumentus, ar kuriem tie aicina balsot par iestāšanos Eiropas Savienībā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Rīgas mērs Gundars Bojārs uzskata, ka iedzīvotājiem nav citas iespējas kā tikai balsot pozitīvi nākamnedēļ gaidāmajā referendumā par valsts iestāšanos ES, jo reāli Latvija savienībā jau ir iekļāvusies.

"Iespējams, ka valdībai jau pirms desmit gadiem vajadzēja pajautāt iedzīvotāju viedokli par Latvijas dalību ES.. Valsts attīstības politika pēdējos gadus ir virzīta uz to, lai Latvija iestātos ES, tādēļ nav citas iespējas kā balsot par. Ir jau saskaņoti likumi, atvērtas robežas...," pauda Bojārs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsver, ka, tikai Latvijai iestājoties ES, izglītības jomai varētu piesaistīt tik nepieciešamos papildu līdzekļus.

Viņš arī paskaidroja, ka augstākā izglītība un zinātne kopumā vienas valsts ietvaros nespēj attīstīties tik daudz, cik tas būtu iespējams Eiropas kontekstā, jo izglītībai ir nepieciešama kopēja un vienota telpa.

Kā svarīgu argumentu ministrs minēja arī starptautiski atzītus izglītības dokumentus. "Tikai atzīti un atpazīstami izglītības apliecinoši dokumenti ir konkurētspējīgi," piebilda Šadurskis.

Labklājības ministre Dagnija Staķe tautas nobalsošanā balsos par Latvijas iestāšanos ES, jo, viņasprāt, tas ļaus uzlabot labklājību valstī.

Staķe paskaidroja un uzsvēra, ka pēc iestāšanās ES Latvijā izlīdzināsies sociālās atšķirības starp iedzīvotājiem, kuri dzīvo atšķirīgos rajonos. Viņa arī piebilda, ka tiks ieguldīti līdzekļi bezdarbnieku nodarbinātībai lauku reģionos.

Kā svarīgu argumentu ministre arī minēja kopējās labklājības celšanos valsts mērogā. "Celsies gan sociālā, gan ekonomiskā labklājība," piebilda Staķe.

Vides ministrs Raimonds Vējonis iestāšanos ES saista ar investīcijām vides kvalitātes uzlabošanai un stingrajiem likumiem šajā jomā.

Vējonis norādīja, ka "iestāšanās ES ir vieni vienīgi ieguvumi". Viņaprāt, ES ir daudz plašākas iespējas nodrošināt vides un dabas aizsardzību, kā arī piesaistīt investīcijas. Ministrs norādīja, ka pēc iestāšanās ES Latvija vides jomas sakārtošanai saņems, "kā minimums, 100 miljonus eiro gadā [aptuveni 60 miljonus latu]", galvenokārt naudu paredzēts tērēt ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības sakārtošanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai.

"Man, piemēram, kā Ogres iedzīvotājam, jāsaņem dzeltens smirdīgs ūdens," sūrojās ministrs, norādot, ka pēc ES investīciju projekta īstenošanas Ogrē "es kā ministrs un Latvijas iedzīvotājs saņemšu ES prasībām atbilstošu ūdeni".

Viņš arī norādīja, ka ES 85% līdzfinansējuma dēļ, īstenojot šādus projektus, nevajadzēs palielināt tarifus par ūdeni un atkritumu izvešanu.

Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Andris Guļāns un ģenerālprokurors Jānis Maizītis pārliecināti par Latvijas uzplaukumu, iestājoties ES un referendumā gatavi balsot par Latvijas iestāšanos ES.

"Jau pietiekoši sen esmu izlēmis, ka balsošu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, un ceru, ka tādā veidā mēs iekļausimies demokrātiskā un tiesiskā vidē. Ceru, ka iestāšanās ES Latvijai būs izdevīga un nodrošinās tautas labklājības celšanos," pauda Guļāns.

Savukārt ģenerālprokurors Jānis Maizītis uzskata, ka valsts pievienošanās ES saimei veicinās Latvijas straujāku ekonomisko izaugsmi un pavērs jauniešiem plašākas izglītības iespējas.

"Latvijas dalība Eiropas Savienībā noteikti veicinās arī tiesiskuma nodrošināšanu," ģenerālprokurora viedokli pauda Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Šubrovska.

Kultūras ministre Ingūna Rībena uzskata, ka Latvijas iestāšanās ES pavērs jaunas iespējas kultūras dzīvē un veicinās kultūras menedžmenta uzplaukumu, dodot iespēju Latvijai kļūt par Ziemeļaustrumu radošo oāzi.

Kultūras ministrijā pauda Rībenas viedokli, ka Eiropa kultūras cilvēkiem "nekādā ziņā nav jaunapgūstama telpa", jo "mēs tur jūtamies garīgi komfortabli un radniecīgi".

Ministre norādīja, ka Latvijas kultūra vienmēr bijusi konvertējama Eiropā un Latvijai jau vēsturiski izveidojusies līdzīga vērtību sistēma, izpratne par tiesisko un politisko kultūru, demokrātiju un likuma varu, iecietību pret citādo, kultūras daudzveidību un jaunradi. "Kas mums liedz kļūt par Ziemeļaustrumu radošo oāzi?" viņa sacīja.

Rībena pauda, ka līdzšinējā pieredze liecina - ES kolēģi, kultūras politiķi, ierēdņi un radoši cilvēki "vienoti aizstāv tās kopīgās kultūras vērtības, ko Eiropas ģeogrāfiskajā areālā svarīgi saglabāt". Viņa pauda šaubas, ka diez vai Latvija viena pati varētu ilgstoši turēties pretī Holivudas ietekmei audiovizuālo mediju jomā vai spētu runāt kā līdzīgs ar līdzīgu ar Pasaules tirdzniecības organizāciju, kas pieprasa tirgus liberalizāciju arī kultūras jomā.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzskata, ka pozitīvs balsojums referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) apliecinātu "mūsu tautas tālredzību".

Ministrs pauda, ka balsos par iestāšanos ES un pozitīvs referenduma iznākums "apliecinātu mūsu tautas tālredzību un spējas lemt par savas valsts nākotni, nodrošinot tās izredzes uz attīstību, Kristovska teikto atstāstīja Aizsardzības ministrijas preses nodaļas vadītāja.

Pēc Latvijas pievienošanās ES būs vērojamas pozitīvas tendences Latvijas transporta nozares attīstībā, satiksmes ministra Roberta Zīles viedokli pauda Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sarma Kočāne.

Ministrs uzskata, ka galvenās pievienošanās ES priekšrocības būs lielie naudas līdzekļi no ES fondiem, ko Latvija saņems kā ES dalībvalsts.

"Pierādījums tam, ka pēc pievienošanās ES Latvijas transports saņems lielu finanšu atbalstu, ir pašreiz veiktie dažādie projekti, kas tiek līdzfinansēti no dažādiem ES fondiem," Zīles viedokli pauda Kočāne.

Veselības ministre Ingrīda Circene tautas balsošanā balsos par, jo uzskata, ka pēc iestāšanās ES mediķiem pieaugs profesionālās izaugsmes iespējas.

Circene pauda, ka kvalificētiem mediķiem pavērsies plašākas iespējas gan izglītoties, gan arī iegūt praktisko pieredzi ārpus Latvijas robežām. "Mūsu valsts mediķiem, kuri izglītību būs ieguvuši pēc ES prasībām atbilstošām programmām, uzsākot darbu citā ES valstī, vairs nebūs jākārto profesionālo zināšanu pārbaude, taču vienlaicīgi līdz ar ES normatīvo aktu prasību ievērošanu pagarināsies atbilstošās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamais izglītības ilgums," uzsvēra Circene.

Īpašu uzdevumu ministrs bērnu un ģimenes lietās Ainars Baštiks uzskata, ka iestāšanās ES būtu vēsturiskā procesa atgriešanās, un nevar teikt viennozīmīgu par vai pret ES.

Ministrs atzina, ka ES dalībvalstu attieksme pret ģimeni un bērniem ir nopietnāka, jo savienības valstis daudz lielāku uzmanību pievērš demogrāfisko jautājumu risināšanai, pretēji Latvijai, tāpēc pēc iestāšanās būtu cerība ģimenēm saņemt daudz lielākus bērnu pabalstus.

Viņš arī uzskata, ka pēc pievienošanās vietējiem iedzīvotājiem būs lielākas iespējas darba un sevis realizācijas ziņā.

"Vienīgi man šķiet nepieņemami, ka ES demokrātiju iztulko kā mazākuma vai minoritāšu viedokļa uzspiešanu vairākumam," uzskata ministrs. Viņš arī piebilda: "Man negribētos, ka Rīgas iedzīvotāji atklāti izrādītu savas demokrātiskās izpausmes un publiski tās it kā uzspiestu."

Ministrs arī paskaidroja, ka viņam nešķiet pieņemamas viendzimuma pāru attiecības, kā arī šādu pāru iespējas adoptēt bērnus, jo tas ir pretdabiski. "Kur tad mums tie bērni nākotnē radīsies, vai tad stārķis tos atnesīs," pauda Baštiks.

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns atbalsta Latvijas integrāciju ES, jo, iestājoties tajā, daudz vieglāk būs prognozējama uzņēmējdarbības vide, paplašināsies uzņēmēju tirdzniecības sakari un uzlabosies makroekonomiskā situācija.

Savukārt, ja Latvija paliks ārpus ES, pastiprināsies makroekonomiskās vides nenoteiktība un krasi pasliktināsies ārējie apstākļi, samazināsies investīcijas un izaugsmes temps, nebūs iespējas izmantot ES finansiālos līdzekļus, lai uzlabotu infrastruktūru, nostiprinātu un modernizētu lauksaimniecību utt., brīdināja Lujāns.

Ekonomikas ministrs aicina balsot par ES, jo līdz ar iestāšanos ES, Latvijai kļūs saistoša kopējā ārējās tirdzniecības politika, tādējādi vairāk nekā 80% no Latvijas ārējās tirdzniecības kļūs par ES iekšējo tirdzniecību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form