Augstskolas atturīgas pret priekšlikumiem augstākajā izglītības reformā

Neraugoties uz dažādajiem scenārijiem augstākās izglītības reformu īstenošanai, ko piedāvā ekonomikas ministra un izglītības un zinātnes ministres vadītā darba grupa, plašu akadēmisko atbalstu pagaidām nav guvis neviens no tiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ziņots, ka kopumā izstrādāti pieci scenāriji, kuru starpā tiek piedāvāts gan veidot vienu lielu universitāti ar daudzām apmetnēm, gan reducēt augstākās izglītības publisko sektoru līdz sešām esošajām universitātēm. Cits variants paredz saglabāt pa vienai universitātei katrā pilsētā, kurā šobrīd tādas pastāv, bet pastāv arī iespēja nesamazināt augstākās izglītības iestāžu skaitu, uzsvaru liekot uz starpinstitūciju sadarbību. Netiek izslēgta arī "status quo" saglabāšana augstākajā izglītībā.

Tāpat strukturālo reformu plāns paredz Augstākās izglītības likuma pieņemšanu Saeimā, kas papildus citiem ieguvumiem izglītības kvalitātei atceltu vai samazinātu valodu lietošanas ierobežojumus studiju procesā, augstskolas padarot internacionālākas

Daugavpils universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis, kurš minētajā darba grupā darbojas kopš pagājušās nedēļas, norādīja, ka viņam pašreizējā piedāvājumā nešķiet pieņemams neviens no variantiem, jo, piemēram, vienas universitātes veidošanas gadījumā nozīmīgi būtu nodrošināt katras augstskolas tiesības pašai lemt par to, vai iekļauties šīs universitātes sastāvā.

Viņaprāt, nozīmīgs priekšnoteikums reformu īstenošanā būtu arī prasību palielināšana augstākās izglītības iestādēs strādājošajam personālam, kā arī neatliekama augstskolu darbības un piedāvāto studiju kvalitātes izvērtēšana. Rektors gan uzsvēra, ka ar regulāru augstskolu kvalitātes izvērtējumu nodrošinātu arī Augstākās izglītības likuma pieņemšana. "Augstākās izglītības likums ir jāpieņem nekavējoties, turklāt tāds, kāds tas ir tagad un pēc tam varēs diskutēt, vai un kas tajā ir jāmaina," uzskata Barševskis.

Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis kritizēja priekšlikumus par to, ka tajos nav ne vārda par privāto augstskolu un koledžu turpmāko likteni, tāpat par iespējamo reformu sasaisti ar Latvijas iekļaušanos Boloņas procesā, kas vismaz formāli izraudzīts par vienu no valsts augstākās izglītības uzstādījumiem.

Viņš vērsa uzmanību arī uz citu būtisku problēmu, proti, lai arī šobrīd Latvijas augstskolas tiek aicinātas domāt par finanšu līdzekļu meklēšanu ārpus valsts nodrošinātā finansējuma, lielā mērā tas tiek darīts uz studiju maksu rēķina, kas turpmākajos gados varētu būt īpaši smags jautājums, jaunajiem studentiem naudas trūkuma dēļ studijas neuzsākot, bet esošajiem studentiem - tās pārtraucot.

Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais direktors Elmārs Grēns pauda atbalstu zinātnes universitātes izveidei, ko paredz divi no darba grupas izstrādātajiem scenārijiem, gan norādot, ka par šāda tipa universitātēm potenciāli varētu kļūt tikai trīs augstākās izglītības iestādes Latvijā - Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Tomēr vienlaikus viņš uzsvēra, ka zinātnes universitāšu izveides galvenais priekšnoteikums nav zinātnisko institūtu iekļaušana to sastāvā, ko arī paredz vairāki no scenārijiem, bet pašu augstskolu mērķtiecīgs darbs pie universitāšu atvērtības.

Par uzņēmēju iespējām piedalīties augstskolu finansēšanā visai skeptiski izteicās Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs un darba grupas loceklis Vitālijs Skrīvelis, apšaubot to, vai pašreizējos apstākļos uzņēmēji būtu ieinteresēti ieguldīt naudu augstākajā izglītībā un zinātnē, jo aktuāls ir jautājums par ieguldītā nesto atdevi.

Pirmkārt, ņemot vērā laiku viena speciālista sagatavošanai, šī atdeve ir lēna, un, otrkārt, uzņēmējiem trūkst pārliecības, ka nodokļos samaksātā nauda tiešām tiek atvēlēta šim mērķim, nevis paliek birokrātiskajās struktūrās, norādīja Skrīvelis, rosinot, piemēram, piemērot nodokļu atlaides uzņēmējiem, kas iesaistās augstākās izglītības finansēšanā.

Viņaprāt, Latvijā būtu nepieciešamas trīs veidu universitātes - viena, kura sagatavotu inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistus, nodrošinot tiešu atdevi ražotājiem, un divas, kuru atdeve būtu netieša un kurās tiktu gatavoti humanitāro, sociālo un pedagoģijas zinātņu speciālisti, kā arī kultūras, mākslas un sporta nozarē strādājošie.

Latvijas Studentu apvienības prezidente Anna Cīrule turpināja aizstāvēt jau izskanējušo studentu ierosinājumu par principa "nauda seko kvalitātei" ieviešanu, kas nozīmē, ka valsts finansētu tikai kvalitatīvākos studiju piedāvājumus katrā nozarē, kā arī iestājās par šaurākas bakalaura līmeņa programmu specializācijas ieviešanu, lai augstskolās nebūtu jāuztur tik milzīgs birokrātiskais aparāts.

Interesantu viedokli pauda arī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Senāta priekšsēdētājs Jānis Stradiņš, norādot, ka "augstākā izglītība nav ideāla, bet nav arī tik slikta un ir adekvāta Latvijas valstij vai varbūt pat labāka". Viņaprāt, lielā mērā augstāko izglītību degradējis prasību kritums, īpaši doktorantūras līmenī, kur agrāk bijušas daudz stingrākas prasības attiecībā uz publikāciju skaitu.

Arī viņš piekrita, ka Latvijai būtu nepieciešama vismaz viena zinātnē balstīta universitāte, tomēr aicināja nesteigties ar tās veidošanu, šim procesam atvēlot vismaz piecus gadus, bet pirmos rezultātus gaidot ne ātrāk par 2020.gadu. Iesākumam būtu jāļauj izglītības un zinātnes ministrei Tatjanai Koķei (ZZS) pabeigt skolu reformu, viņš piebilda.

Arī Koķe trešdien diskusijas noslēgumā uzsvēra, ka reformas augstākajā izglītībā nevar notikt ātri un sagaida, ka to sagatavošanā pievērsīsies arī vairāk ar izglītību nesaistīti cilvēki.

Jau ziņots, ka šodien notika publiskā diskusija par ekonomikas ministra un izglītības un zinātnes ministres vadītās darba grupas izstrādāto informatīvā ziņojuma projektu par nepieciešamajām strukturālajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē.

Diskusija tika rīkota ar mērķi iepazīstināt sabiedrību ar darba grupas līdz šim paveikto, kā arī lai plašā ekspertu, sociālo partneru un valsts pārvaldes pārstāvju lokā apspriestu nepieciešamās izmaiņas augstākās izglītības un zinātnes jomā Latvijā ar mērķi ilgtermiņā sekmēt šo jomu stratēģisko attīstību un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form