Augstskolu novērtējuma juceklis: AIP vēršas prokuratūrā; premjers grib skaidrību
Foto: LETA

Augstākās izglītības padome (AIP) lūgusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbības likumību, slēdzot līgumu ar auditorsabiedrību "Deloitte Latvia" par AIP vadītā augstākās izglītības studiju programmu izvērtējuma auditu, portālu "Delfi" informēja AIP sekretariāts.

Savukārt premjers vēlas lielāku skaidrību par studiju programmas izvērtēšanu, pirms valdība izšķirsies par izvērtējuma rezultātu tālāko izmantošanu studiju programmu licencēšanai un studiju virzienu akreditācijai un to apmaksāšanai no valsts budžeta.

Padome skaidro, ka iepirkuma rezultātā, pilnvarojot "Deloitte Latvia" auditēt AIP un tās virzīto projektu par studiju programmu izvērtēšanu, IZM valsts pārvaldes funkciju ir nodevusi privātpersonai, kas esot klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas aizliedz deleģēt iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību privātpersonai.

Tāpat AIP jau iepriekš vērsusies Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu sniegt viedokli par IZM piemēroto iepirkuma procedūru no "Deloitte Latvia". No IUB vēstules nepārprotami secināms, ka, iepērkot audita pakalpojumus kā juridiskās konsultācijas, ir pārkāpta spēkā esošā iepirkumus reglamentējoša likumdošana.

Tādējādi, pēc AIP domām, apšaubāma varētu būt ne tikai pašas iepirkuma procedūras likumība, bet arī šīs procedūras rezultātā tapušais ziņojums.

Tāpat AIP jau iepriekš vērsusies Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) ar lūgumu sniegt viedokli par IZM rosināto iepirkuma procedūru no "Deloitte Latvia". No IUB atbildes secināms, ka, iepērkot audita pakalpojumus kā juridiskās konsultācijas, ir pārkāpti spēkā esošie iepirkumus reglamentējošie likumi. Līdz ar to, pēc AIP domām, apšaubāma varētu būt ne tikai pašas iepirkuma procedūras likumība, bet arī šīs procedūras rezultātā tapušais ziņojums.

AIP iesniegusi izvērtēšanai arī konkrētus dokumentus un normatīvajos aktos balstītu situācijas aprakstu.

Tikmēr par spīti šīm domstarpībām valdībā 5.martā iecerēts skatīt studiju programmu licencēšanas un studiju virzienu akreditācijas jautājumus. Pirms tam – līdz 28.februārim- premjers Valdis Dombrovskis ( V) uzdevis IZM sagatavot ziņojumu par tālāko rīcību ar studiju programmu izvērtējumu, portālu "Delfi" informēja Ministru kabinetā.

Premjers rezolūcijā IZM uzdevis nekavējoties sagatavot un līdz 28.februārim iesniegt Valsts kancelejā dažādus dokumentus, lai 5.marta valdības sēdē varētu izskatīt studiju programmu licencēšanas un studiju virzienu akreditācijas jautājumus, un novērstu situāciju, kurā augstskolas nav tiesīgas studentiem izsniegt akreditētus augstākās izglītības diplomus.

Premjers IZM uzdevis iesniegt detalizētu informāciju par studiju programmu izvērtēšanas projekta norisi, konkrēti norādot konstatētās nepilnības, par tām atbildīgās ministrijas un tās padotības iestāžu amatpersonas, kā arī priekšlikumus nepilnību novēršanai.

Tāpat premjers no ministrijas sagaida detalizētus priekšlikumus, lai nodrošinātu studiju programmu licencēšanu un studiju virzienu akreditāciju Augstskolu likumā noteiktajā termiņā un šim mērķim paredzēto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, informēja MK.

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis jau iepriekš izteicies - lai arī auditā atklāti, iespējams, krimināli sodāmi AIP vadībā notikušā studiju programmu izvērtējuma procesa pārkāpumi, tā rezultātus tomēr daļēji varētu izmantot ar nolūku ietaupīt gan naudu, gan laiku, kas būtu vajadzīgi jauna novērtējuma organizēšanai.

Šis būs viens no iespējamiem scenārijiem, ko IZM piedāvās uz nākamās nedēļas valdības sēdi.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā un steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Augstskolu likumā, lai nebūtu apdraudēta valsts atzītu diplomu izsniegšana studentiem, un tiktu pagarināts studiju virzienu akreditācijas laiks.

Likuma grozījumus izstrādājusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tās vadītāja Ina Druviete ( V) ceturtdien uzsvēra, ka pašlaik ir apdraudētas iespējas augstskolām, koledžām un ārvalsts augstskolu filiālēm izdot valsts atzītus diplomus par sekmīgu studiju programmas apguvi, jo studiju programmām beidzas akreditācijas termiņš, bet lēmums par studiju virziena akreditāciju Augstskolu likuma pārejas noteikumos noteiktajā termiņā vēl nav pieņemts.

Pieņemtie grozījumi par trim mēnešiem pagarina termiņu, kurā Ministru kabineta noteiktajai institūcijai jālemj par augstskolas vai koledžas studiju virziena akreditāciju vai par atteikumu akreditēt izglītības, humanitāro zinātņu un mākslas, kā arī sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību augstskolas vai koledžas studiju virzienus.

IZM parlamentārā sekretāre Inga Vanaga (RP) skaidroja, ka šī aizkavēšanās ir ne tikai ministrijas, bet arī AIP vaina saistībā ar apšaubāmo studiju programmu izvērtējumu, uz kā pamata būtu jābalstās akreditācijas procesam.

Tags

Ģenerālprokuratūra Ina Druviete Izglītības un zinātnes ministrija Roberts Ķīlis Saeima Valdis Dombrovskis

Comment Form