Foto: LETA
Valdība otrdien atbalstīja Augstākās izglītības padomes (AIP) iepriekš īstenotā augstskolu studiju programmu vērtēšanas projekta datu daļēju izmantošanu turpmākajā akreditācijā. Vienlaikus gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA) turpinās pārbaudīt arī iespējamos AIP interešu konflikta pārkāpumus.

Valdība atbalstīja IZM priekšlikumu, ka AIP projektā iegūtos rezultātus studiju virzienu akreditācijas vajadzībām var izmantot Studiju akreditācijas komisija, nepieciešamības gadījumā pieprasot papildu informāciju no augstskolām vai koledžām. Valdība arī uzdeva IZM izvērtēt nepieciešamību grozīt Augstskolu likumu, lai pagarinātu studiju virzienu akreditācijas termiņu līdz 2013.gada 31.decembrim.

Ziņojumā valdībai ministrija norāda, ka VIAA turpmākajos mēnešos pārbaudīs informāciju par ekspertu iespējamo interešu konfliktu, nepieciešamības gadījumā lūgs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) viedokli un papildus pārpaudīs arī ekspertu darba rezultātu dokumentēšanu.

IZM ministrs Roberts Ķīlis sēdes laikā stastīja, ka "tā ir bijusi smaga izvēle - turpināt AIP projekta rezultātu izmantot, nevis visu sākt no nulles". Šāds lēmumus pieņemts galvenokārt, lai nezaudētu jau tā daudz ieguldītos resursus, kas šajā projektā investēti.

Tāpat arī IZM Iekšējā audita nodaļa turpināšot darbu pie projekta iesaistīto amatpersonu atbildības izvērtēšanas un par to sniegšot attiecīgu ziņojumu līdz 2013.gada 22.martam. Situācijas uzlabošanai IZM kā galveno pasākumu uzskata Boloņas procesa un Eiropas Komisijas (EK) atbalstīto pieeju, ka akreditācijas procesu organizē neatkarīga aģentūra.

IZM jau izsludinātajā konkursā par neatkarīgu augstskolu akreditācijas institūciju, kas organizēs studiju programmu licencēšanu un augstskolu, koledžu un studiju virzienu novērtēšanu, uzvarējusi Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (ASIIN).

Savukārt AIP vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim (V) skaidro, ka IZM sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru otrdien skatīja valdībā, balstās "Deloitte Latvia" veiktā audita rezultātos, savukārt, tas neatbilstot auditu ziņojumu pamatprasībām, turklāt satur būtiskas kļūdas un absurdus apgalvojumus.

Uz šāda dokumenta pamata neesot iespējams pieņemt racionālu lēmumu, vēstulē Dombrovskim pauž AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra. Tāpat AIP protestē pret jebkādiem mēģinājumiem manipulēt ar ekspertu jau sagatavotajiem studiju virzienu novērtējuma ziņojumiem un to saturu un formu pirms to izskatīšanas studiju akreditācijas Komisijas sēdē.

Vētra arī valdības sēdes laikā stāstīja par nozares apgrūtinātajiem apstākļiem sagatavoties valdība sēdei, jo daudz sēžu materiālu no IZM puses tiekot publiskoti tikai sēdes dienā.

AIP arī apšauba "Deloitte Latvia" profesionalitāti, jo auditoru firmas darbinieku CV un kvalifikācijas pierādījumi nekur neesot pieejami, kā arī atgādina, ka audita rezultāti bija paredzēti tikai IZM iekšējai lietošanai.

Jau ziņots, ka AIP skaidroja, ka iepirkuma rezultātā, pilnvarojot "Deloitte Latvia" auditēt AIP un tās virzīto projektu par studiju programmu izvērtēšanu, IZM valsts pārvaldes funkciju ir nodevusi privātpersonai, kas esot klajā pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, kas aizliedz deleģēt iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību privātpersonai.

Savukārt Ķīlis vērsies Ģenerālprokuratūrā, lūdzot izvērtēt "Deloitte Latvia" audita ziņojumā konstatētos faktus par Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Jāņa Vētras rīcību saistībā ar augstskolu studiju programmu vērtēšanu.

Audita ziņojumu par Augstākās izglītības padomes vadīto augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšanu, kas izsaucis AIP un Izglītības un zinātnes ministrijas konfliktus, visticamāk, tomēr neatslepenos, jo ziņojums satur pārāk daudz sensitīvu datu, portālam "Delfi" iepriekš apliecināja izglītības un zinātnes ministra padomnieks Reinis Tukišs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!