Augstskolu reforma: Saeimas komisija vērtēs iniciatīvu par universitātēm reģionos
Foto: LETA

Trešdien, 14. aprīlī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputāti izvērtēja vairāk nekā 10 000 Latvijas pilsoņu parakstīto kolektīvo iesniegumu "Saglabāt universitātes Latvijas reģionos" un vienojās to nodot izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iniciatīvas pieteikumā rakstīts, ka tās autori vēlas "novērst diskriminējošo attieksmi pret augstākās izglītības un zinātnes attīstību Kurzemē un Latgalē, kā arī nepieļaut jauniešu vēl lielāku aizplūšanu uz Rīgu, bet gan nodrošināt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto Latvijas policentrisko attīstību".

Iniciatīva portālā "manabalss.lv" iesniegta 6. martā un līdz 15. marta pulksten 9.30 to jau bija parakstījuši 10 894 atbalstītāji, tāpēc tā tika izskatīta Saeimā. 14. aprīļa pēcpusdienā iniciatīvu bija parakstījuši 11 772 cilvēki.

Iniciatīvas autori uzskata, ka ir nepieciešams izslēgt no Saeimā 2. lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Augstskolu likumā skaitlisko rādītāju universitātēm, kas liek tām nodrošināt ne mazāk kā 4000 studējošo.

"Līdz ar to Kurzemē un Latgalē tiktu samazināta jauniešu aizplūšana uz Rīgu, tiktu noturēts vai paaugstināts investīciju apjoms zinātnei Latvijas reģionos, tiktu nodrošināta līdzvērtīgāka reģionu attīstība, tiktu nodrošināta ar universitātēm saistītā starptautiskā sadarbība, tiktu mazināta reģiona iedzīvotāju diskriminācija attiecībā uz augstākās izglītības iegūšanu universitātēs, Kurzemē un Latgalē netiktu apstādināta zinātniskā darbība, tiktu mazināta inteliģences aizplūšana prom no reģioniem," uzskata iniciatīvas pieteicēji.

Saeimas komisijas sēdē iniciatīvas iesniedzēju pārstāvis Uldis Zupa, kurš skaidroja, ka kritērijs par konkrētu studējošo skaitu ir "spļāviens sejā visam akadēmiskajam personālam un iedzīvotājiem reģionos". Tāpat viņš pauda, ka sabiedrības nostāja ir skaidra – universitātēm reģionos ir jābūt.

Arī komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) piekrita iniciatīvas iesniedzēja argumentiem, sakot, ka "būtu neprāts" kā vienīgo skaitlisko kritēriju noteikt studējošo skaitu.

Atbalstu iniciatīvai pauda arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga un Latvijas Studentu apvienības (LSA) pārstāve Elīza Dāldere.

Komisijas deputāts Normunds Žunna (JKP) sacīja, ka otrdien Izglītības komisijā šis jautājums ir apspriests un, kā viņam apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP), šī norma par 4000 studējošajiem no likumprojekta tiks izņemta.

Kursīte-Pakule sacīja, ka "dubults neplīst" un, komisijas dalībniekiem piekrītot, vienojās nodot šo jautājumu Izglītības komisijai.

Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtie priekšlikumi tā saucamajai augstskolu reformai jeb Augstskolu likuma grozījumiem 3. lasījumā Saeimā paredz atteikšanos no kvantitatīvā kritērija jeb 4000 liela studējošo skaitu, lai augstākās izglītības iestāde iegūtu zinātnes universitātes statusu, portālu "Delfi" iepriekš informēja IZM preses pārstāvji.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Janīna Kursīte Latvijas Studentu apvienība (LSA) LIZDA Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form