'Augšupejas plāns' kultūrai – koalīcija vēl nevienojas par termiņu un summu
Foto: LETA

Lai gan pirmdien valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmē ir panākta idejiska vienošanās par īpašu atbalstu no Covid-19 krīzes ārkārtējās situācijas īpaši cietušajai kultūras nozarei, tomēr vēl rit darbs pie termiņa un summām, pēc sanāksmes žurnālistiem atzina kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministrs norādīja, ka, "ja joprojām vēlamies sevi saukt par kultūras lielvalsti, tad šajā krīzes situācijā mums jāatrod kultūras lielvalstij cienīgs risinājums izejai no šādas krīzes un konkrēts plāns. Šādu plānu Kultūras ministrija ir sagatavojusi, pirmdien no rīta to prezentējām finanšu ministra vadītajā darba grupā un pēcpusdienā sadarbības sanāksmē. Labā ziņa ir tā, ka šis plāns konceptuāli tika atbalstīts".

Vēl gan nav panākta vienošanās par plāna īstenošanas termiņu. KM ir sagatavojusi plānu ar prognozi, ka līdz gada beigām scenārijs ir diezgan pesimistisks Covid-19 pandēmijas dēļ, taču Finanšu ministrijai (FM) ir iebildumi un tā iesaka plānu gatavot līdz 1. oktobrim. Līdz ar to plānā ir jāmaina arī skaitļi un pozīcijas, teica Puntulis, paužot pārliecību, ka lēmums tiks pieņemts ātri, jo šajā valdībā kultūra nav pabērna lomā.

Ministrs norādīja, ka šo plānu var dēvēt par kultūras augšupejas plānu, jo ministrijas mērķis ir iznākt no šīs krīzes daudz stiprākiem, kvalitatīvākiem un labākiem. "Visi mehānismi, par ko šobrīd iestājamies, ir vērsti tieši uz nākotni. Otra diskusija bija par to, ka nākotnes sadaļu skatīsim arī Ekonomikas darba grupā trešdien saistībā ar citām nozarēm," piebilda Puntulis.

Plāns ietver trīs pamata sadaļas – zaudējumu kompensācija valsts kultūrorganizācijām (t.sk. teātriem, muzejiem, koncertorganizācijām), kā arī privātajam sektoram par pilnībā pārtraukto darbību ārkārtējās situācijas laikā, atbalsts radošām personām un valsts pasūtījuma radīšana – gan individuālām personām, gan nozarēm kopumā.

Puntulis atzina, ka KM aprēķins bija 32 miljoni eiro šai palīdzības kultūrai programmai, kas bija rēķināts līdz gada beigām, bet, tā kā FM ir cits skatījums uz termiņu, tad patlaban tiek strādāts pie aprēķinu pārskatīšanas, domājot par 1. oktobri kā gala termiņu. "Tā ka tie būs citādi skaitļi. Lai nu, Dievs dod un piepildās šī prognoze, un kultūras nozare no 1. oktobra strādā intensīvāk nekā šobrīd," teica ministrs.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par kompensācijām kultūras nozarei, Puntulis paskaidroja, ka runa ir nevis par negūtiem ieņēmumiem, bet par izdevumiem, kas radušies, pasākumus organizējot. KM ir arī nodibinājusi pasākumu padomi, kurā ir Latvijas vadošie producenti, pasākumu rīkotāji, KM un reģionālo koncertzāļu pārstāvji. Padome precizēs kritērijus, kā tiks maksātas kompensācijas.

Ministrs jau iepriekš norādījis, ka "dīkstāves pabalsti ir sākotnējais un horizontāls risinājums, kas vērsts uz visām tautsaimniecības nozarēm. Tagad mums jākoncentrējas uz jēgpilniem risinājumiem, kas kultūras nozarei no krīzes ļaus iznākt stiprākai, kvalitatīvākai un labākai. Tieši krīzes laikā pieņemtie lēmumi un atbalsta mehānismi radīs tuvāko gadu situācijas vektoru kultūras nozarē, un mūsu aicinājums sadarbības partneriem ir sekot labākajiem paraugiem pasaules vēsturē, kad ieguldījumi kultūrā ir ļāvuši pārvarēt vissmagākos brīžus, pat tādus kā lielā depresija ASV. Visas Eiropas valstis ir strauji reaģējušas uz Covid-19 radīto darbības pārtraukšanu kultūras jomā. Arī mums, Latvijai, kas ir dibināta kā kultūrnācijas valsts, un allaž bijusi kultūras lielvalsts, jāraugās uz stratēģiskiem risinājumiem šobrīd".

KM sākotnējais nozares atbalsta plāns paredz 20,1 miljonu eiro novirzīt Kultūras institūciju ilgtspējai, kas sevī ietver arī kompensācijas par nenotikušiem pasākumiem. 9,5 miljonus eiro iecerēts novirzīt finanšu situācijas stabilizēšanai valsts kapitālsabiedrībās un iestādēs, 8,2 miljonus eiro – nevalstiskā, reģionālas nozīmes pašvaldību institūciju un privātā sektora atbalstam, bet vēl 2,3 miljonus eiro – kino sektoram. 5 miljonus eiro paredzēts novirzīt radošo personu atbalstam, paplašinot gan Valsts Kultūrkapitāla fonda radošo personu jaunrades stipendijas, kas ieviestas ar šo gadu, gan arī nodrošinot dīkstāves pabalstu izmaksu radošajām personām.

Savukārt 7 miljoni eiro paredzēti valsts pasūtījuma nodrošināšanai dažādās kultūras jomās, tostarp kultūras digitālo risinājumu, tālākizglītības programmas, pētniecības un dokumentēšanas īstenošanai, Dziesmu un deju svētku procesa ilgtspējai, kā arī investīcijām nākotnes kultūras pakalpojuma attīstībai visās nozarēs – mūzikā, tēlotājmākslā un citās.

Līdz ar atbalsta plānu kultūras nozarei kopumā, KM partneriem valdībā un Saeimā ir norādījusi arī uz lielajiem nozares infrastruktūras projektiem, kuru realizācija līdzās ceļu būves projektiem būtu izvērtējama ekonomikas sildīšanai. Būtiskākie ir Nacionālās akustiskās koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja, vienotas sabiedrisko mediju mājas, kā arī Nacionālās Operas un baleta 3. kārtas paplašināšanas būvdarbi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Finanšu ministrija Kultūras ministrija Nauris Puntulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form