Pārkāpumi konstatēti arī mērķdotāciju izlietošanas kārtībā, neievērojot valsts likumdošanu un nerīkojot konkursus par lielu projektu realizāciju. Kā piemēru Kalpaka minēja kādu Cēsu rajona pašvaldību, kas 90 000 latu vērtu projektu īstenoja, veicot cenu aptauju, nevis izvēloties pretendentu konkursa kārtībā.
Kopumā līdz šim autoceļu mērķdotāciju neparedzētajiem mērķiem izmantotā un neatmaksātā summa ir aptuveni 33 000 latu. Daļa pašvaldību nepamatoti izlietotos līdzekļus atmaksāja audita veikšanas laikā, daļa - īsi pirms audita.
Kā skaidroja Valsts autoceļu fonda (VAF) vadītājs Vilnis Millers, saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem, ja pašvaldība ceļu uzturēšanai paredzētos līdzekļus izmanto pretēji noteiktajiem mērķiem, šie līdzekļi pašvaldībai ir jāatmaksā un pirms līdzekļu atmaksas pašvaldībai tiek liegts saņemt jaunas mērķdotācijas.
Abi speciālisti bija vienisprātis, ka autoceļu uzturēšanai paredzēto mērķdotāciju pilnvērtīgu izmantošanu varētu panākt, uzlabojot līdzekļu sadales sistēmu starp rajonu pašvaldībām. Patlaban Latvijā darbojas divi mērķdotāciju sadales principi. Pirmais paredz, ka rajona padome saņem līdzekļus no VAF un tad šos līdzekļus sadala rajona pašvaldībām. Savukārt otrs variants paredz, ka rajona padome pašvaldībām no VAF saņemtajiem līdzekļiem maksā par jau paveiktajiem darbiem, liedzot iespēju izmantot līdzekļus ar autoceļu uzturēšanu nesaistītiem projektiem.
Kalpaka norādīja, ka konstatēto pārkāpumu novērtēšanai LAD, visticamāk, vērsīsies Iepirkumu uzraudzības birojā.