Autortiesību aizsardzības organizāciju bargo soda naudu sabiedētas, skolas aizliedz absolventiem izlaidumā dziedāt un atskaņot mūziku. Izlaiduma viesi atzīst, ka sen nav bijuši tik klusos pasākumos, kur gandrīz vienīgais skaņdarbs ir valsts himna, ceturtdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

"Izlaidums manai meitai bija kluss, jo skolas vadība neļāva muzicēt ne absolventiem, ne viņu sveicējiem," laikrakstam atzinusi Rīgas Centra humanitārās ģimnāzijas absolventes Luīzes māte Mairita Eglīte. Pasākumā skanējušas tikai valsts un skolas himnas, ar klavierēm atskaņots pašsacerēts skaņdarbs un 8. klases skolēni klusu nodziedāja vienu "Prāta vētras" dziesmu. Absolventi gan bija gatavojuši muzikāli noformētu sveicienu savai skolai, taču tās vadība aizliegusi to izpildīt izlaiduma dienā.  

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Modra Jansone laikrakstam apliecinājusi, ka līdz šim problēma - dziedāt vai nedziedāt - izlaidumos neesot bijusi, tā radusies šogad - pēc autortiesību aizstāvju ofensīvas un "Mājas svētības" gadījuma, kad puķu apmaiņu punkts sodīts ar 500 latu sodu par ziņu klausīšanos valsts radio. Jansone nevarēja pateikt, vai licences jāpērk arī  izlaidumiem.

Autortiesību aizstāvju organizācija AKKA/LAA laikrakstam paudusi, ka mūziku un dziesmas skolā var izmantot tikai mācību procesā. "Ja pasākums bez ieejas maksas notiek izglītības programmas īstenošanas ietvaros mācību procesam atbilstošā apjomā nekomerciālos nolūkos, tad licence nav nepieciešama," uzsvēris AKKA/LAA pārstāvis Reinis Briģis. "Ja pasākums notiek ārpus ierastā ģimenes loka un vairāk nekā privātai grupai piederošām specifiskām personām vai tiek pieaicināti izpildītājmākslinieki, tad, lai šādos apstākļos publiski atskaņotu mūziku citiem, pasākumu organizatoriem licence ir jāsaņem," atbildē norādījusi AKK/LAA.

Jau ziņots, ka diskusija par nesamērīgu soda mēru par autortiesību pārkāpumiem sākās pēc portāla "Delfi" publiskotā gadījuma bodē "Mājas svētība", kurā ziņu skanēšanas brīdī ienāca policija. Likumsargi, likumam pieejot formāli, veikalnieces sodīja ar 500 latu sodu. Pēc notikušā sašutusi bija gan sabiedrība, gan politiķi, kuri rosinājuši atcelt tā dēvēto "radio klausīšanās nodevu".

Pēc šī gadījuma Saeima sākusi izskatīt Nacionālās apvienības sagatavotos un koalīcijas partneru atbalstītos Autortiesību likuma grozījumus, ka radio programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu un tā sauktā "radio klausīšanās nodeva'' nebūtu jāmaksā. Savukārt Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) norādījusi, ka šīs likuma normas atcelšana būtu pretrunā ar Bernes konvenciju par autortiesībām, kuru Latvija ir parakstījusi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!