Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautais Krievijas un Latvijas dubultpilsonis miljardieris Pjotrs Avens, par kura mākslas darbu kolekcijas iecerēto izstādi Ogres muzejā diskusijas publiskajā telpā šķīla karstas dzirkstis, 2022. gada decembrī uzturējies Latvijā un savā īpašumā ticies ar Nacionālās apvienības politiķi Egilu Helmani, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums ziņo, ka tā rīcībā ir arī fotogrāfijas, kas liecina, ka Ogres novada mērs Helmanis pats ticies ar Avenu. Šo tikšanos viņi abi raidījumam apstiprinājuši, taču jau pēc sižeta izveidošanas.
Kā vēsta "Nekā personīga", jautāts, vai viņš iepriekš ir ticies vai komunicējis ar Avenu, Helmanis to noliedz. Nedēļas nogalē viņš gan esot sazinājies ar raidījuma veidotājiem, apgalvojot, ka iepriekš notikušajā intervijā viņš esot pārpratis jautājumu.
Avena kolekcija, kuru mērs Helmanis sauc par unikālu un iepriekš neredzētu, pirms astoņiem gadiem ir izrādīta Madonā, tāpat tā bijusi izstādīta arī Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Rīgā. Ja mākslas darbi tiktu atvesti uz Ogres muzeju, tie būtu jāapdrošina – parasti šīs izmaksas sedz muzejs. Šai gadījumā tā būtu Ogres novada pašvaldība, jo muzejs atteicies no jebkādu līgumu slēgšanas ar sankcijām pakļauto Avena fondu. Par sankciju pārkāpšanu var draudēt arī kriminālatbildība. Sods tādā gadījumā varētu attiekties uz pašvaldību, ziņo "Nekā personīga".
"Mēs zinājām, ka Avens ir sankcijās. Mēs studējām dokumentus par šīm sankcijām. Un šīs sankcijas ir, lai negūtu peļņu. Nekas Avenam netika maksāts. Ne viņš kaut ko maksājis mums. Tāpēc mēs neredzējām, kuru tad punktu mēs varētu pārkāpt šajās sankcijās," raidījumam atzinis Helmanis. Viņš arī izteicies, ka esot dzirdējis – Avens "ir nosodījis karu Ukrainā".
"Delfi" jau rakstīja, ka ar Avena mākslas darbu kolekciju Helmanis bija plānojis atzīmēt Ogres jubileju. Pret šādas izstādes izrādīšanu iebilda gan viņa partijas biedri, gan Ārlietu ministrija un pēdējā brīdī izstādi atcēla.
Raidījums atgādina, ka Avens ir viens no Vladimira Putina tuvākajiem oligarhiem. Viņš ir nozīmīgs "Alfa Group" akcionārs, tajā ietilpst viena no lielākajām Krievijas bankām "Alfa Bank". Avens bijis to 50 bagāto Krievijas uzņēmēju lokā, kuri regulāri tikās ar Kremļa saimnieku, tai skaitā pagājušā gada 24. februārī, kad Krievija sāka karu Ukrainā. Avena draudzība ar Putinu aizsākās vēl 90. gadu sākumā, kad viņš bija ārējo ekonomisko sakaru ministrs un palīdzēja Putinam, toreizējam Sanktpēterburgas mēra vietniekam, piesegt atklātībā nākušo korupcijas afēru par fiktīvo pārtikas piegādi pilsētai 100 miljonu dolāru vērtībā, atgādina "Nekā personīga".
ES pērn iekļāva Avenu sankciju sarakstā, jo viņš aktīvi un finansiāli atbalstījis, kā arī guvis labumu no Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kuri ir atbildīgi par Krimas aneksiju un Ukrainas destabilizāciju.
Latvijā Avenam iesaldēti ne vien banku aktīvi, bet arī nekustamie īpašumi Rīgā Valdemāra ielā, kur viņš posās izstādīt savu porcelāna un mākslas kolekciju. Un arī teju 60 hektāri Lazdonas pagastā, un viņa modernā Klauģu muiža ar vairākām ēkām un helikoptera nosēšanās laukumu. Īpašumi apgrūtināti arī citur Eiropā – Itālijas policija apķīlājusi Avenam daļēji piederošo villu Sardīnijā, iesaldēts viņa īpašums Londonā.
Avens nav asi nosodījis Putina rīcību un kopā ar biznesa partneri Mihailu Fridmanu iesaistījušies Kremļa centienos atcelt Rietumu sankcijas. Savu iekļaušanu sankciju sarakstā viņš apstrīdējis Eiropas Savienības tiesā.
"Nekā personīga" ziņo, ka šā gada 13. janvārī Avens ar zvērināta advokāta Andra Mālendera starpniecību Tieslietu un Ārlietu ministrijām nosūtījis vēstuli, kurā pauž neapmierinātību, ka Latvija iestājusies šajā prāvā.
Sankcijas pret viņu esot nepamatotas un Latvijai esot jāpārskata sava pozīcija šajā lietā. Pretēji tiesvedībā minētajam, ka Avens publiski nav norobežojies no Putina administrācijas lēmuma par Krievijas agresīvo iebrukumu Ukrainā, virkne pierādījumu liecinot par pretējo. Kā pierādījumus Avena advokāts minējis vairāku Krievijā un Ukrainā pazīstamu bijušo politiķu, žurnālistu, disidentu un cilvēktiesību aktīvistu liecības.
Raidījums norāda, ka starp cilvēkiem, kuri pauduši atbalstu Avenam pagājušā gada rudenī vēstuļu formā, ir arī trīs Latvijas bijušās amatpersonas – kādreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksministrs satiksmē un ārlietās Aivis Ronis, kā arī bijušais premjers, tieslietu un ārlietu ministrs Valdis Birkavs.
Avenam nav liegts ieceļot Latvijā. Līdzās Krievijas pilsonībai, viņš ir arī Latvijas pilsonis.
Par Avena pilsonības iegūšanas apstākļiem savulaik izmeklēšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Lietu izbeidza, nekonstatējot kukuļošanu, taču atklājot īpašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadības labvēlību pret Avenu. Ierakstītās sarunas starp pārvaldes bijušo vadību un politiķi Edgaru Jaunupu, kurš tālāk par Avena pilsonības jautājumu sazinājās ar būvuzņēmēju Gunti Rāvi, bija vairāk nekā divdomīgas, piebilst "Nekā personīga".
Jau tūlīt pēc kara sākuma sākās diskusijas par to, vai Avenam pilsonību būtu jāļauj paturēt. Pērn aprīlī Saeima pieņēma grozījumus par Latvijas pilsonības atņemšanu dubultpilsoņiem, kuri snieguši dažāda veida atbalstu agresorvalstīm.
