Avīze: darba apjoma, zemās algas un neskaidrās politikas dēļ valsts pārvaldi pamet daudzi darbinieki  (62)

Pērn no 2900 tiešajā valsts pārvaldē nodarbinātajiem no darba prom aizgājuši 364, rēķina laikraksts. "2015.gadā Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, un mums būs vajadzīgi kompetenti un zinoši cilvēki. Taču, ja cilvēki dosies prom no valsts pārvaldes tikpat lielā apjomā, kā tas notika pagājušajā gadā, tad mūsu prezidentūra būs ļoti vāja," laikrakstam atzinusi Valsts kancelejas Valsts pārvaldes attīstības departamenta vadītāja Eva Upīte.

Cilvēki kūtri piesakās darbam valsts pārvaldē, kopumā katru mēnesi tiek izsludināti 150–200 amatu konkursi, taču daudzi tiek beigti bez rezultātiem, skaidro laikraksts.

"Valsts pārvaldē, šķiet, novērojams sociālisma princips – labāk lai ir vairāk cilvēku, bet ar mazāku atalgojumu, lai visiem ir darbs un iztikas līdzekļi. Ilgtermiņā tas nav risinājums, jo pietrūkst resursu, no kuriem apmaksāt šos cilvēkus, un cieš tie, kuri strādā labāk nekā vidusmērs," situāciju ar atalgojumu laikrakstam skaidrojusi SIA "Fontes" vadības konsultācijas valdes priekšsēdētāja Inese Kamarūte. Viņa uzsvērusi, ka ir jānosaka stratēģiskie amati, kuri valstij nes lielu pievienoto vērtību un kuri ir labi jāapmaksā.

"Piemēram, jau ilgstoši nevar sameklēt Konkurences padomes vadītāju – no cilvēka šajā amatā prasa ļoti daudz, un pēc tam viņam ir ierobežojumi, izvēloties nākamo darbavietu, bet piedāvātā alga ir privātā sektora grāmatveža līmenī. Šādās pozīcijās jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums, neskatoties uz sabiedrības negatīvo reakciju. Ja grib paturēt cilvēkus, tad ir jāiegulda. Pārējiem jāmaksā atbilstoši katra ieguldījumam, visiem nevar maksāt vienādi," skaidrojusi speciāliste.

Atalgojuma jautājums ir licis paskatīties uz visām problēmām kopumā, piekritusi Upīte, sakot: "Piemēram, ministra atalgojums ir mazāks nekā lietveža alga Eiropas Komisijā, bet valsts sekretāra atalgojums ir tikai 42% no līdzvērtīga amata atalgojuma privātajā sektorā."

Kadru aizplūšanu no valsts pārvaldes sekmē arī pieaugošais darba apjoms, skaidro laikraksts - valsts pārvaldē nodarbināto īpatsvars pēdējos gados ir samazinājies par 24%, atalgojuma kopējais apmērs ir samazinājies gandrīz par 30%. "Valsts pārvalde tiešām ir gājusi mazumā, taču ir noteikts funkciju apjoms, ko valsts pārvalde līdz šim ir nodrošinājusi, un nereti cilvēki nav gatavi no tām atteikties. Līdz ar to rodas pārslodze, jo darba mazāk nekļūst. Piemēram, Tieslietu ministrijas departamentā, kas sniedz atzinumus par jauniem tiesību aktu projektiem, 2009. gadā strādājošo skaits tika samazināts par 20%, bet darba apjoms par 400% palielinājās. Tā nav normāla situācija," sacījusi Upīte.

Situāciju plāno risināt ar jaunas darbinieku novērtēšanas sistēmas ieviešanu. Privātajā sektorā šāda darbinieku novērtēšana ir normāls process, bet valsts pārvaldē pret tā ieviešanu ir liela pretestība, laikrakstam stāstījusi Upīte. Taču pārmaiņām esot nepieciešams arī politiskais atbalsts, bildusi Kamarūte. "Valsts kanceleja līdz šim ir izstrādājusi astoņas cilvēkresursu koncepcijas, un neviena no tām nav guvusi politisko atbalstu. Mēs turpinām runāt par konkrētām problēmām un piedāvāt risinājumus, bet viss būs politiķu rokās," atzinusi Upīte.