Avīze: mediķiem sagatavotais veselības nozares budžets nav pieņemams  (45)

"Deputātiem jāuzņemas atbildība – ja viņi uzskata, ka šis budžets ir pieņemams, un to pieņem, tad mūsu tiesības ir prasīt no viņiem atbildību par situāciju veselības aprūpes jomā, jā, un pat tādu atbildību kā vēlreizēju Saeimas atlaišanu," laikrakstam sacīja Keris.

Lai saprastu, ko Veselības ministrija piedāvā nākamā gada budžetā un par ko būs pašiem jālemj, trešdienas pēcpusdienā Saeimas deputāti uz Saeimu bija izsaukuši arī veselības ministri Ingrīdu Circeni (V), kura uzsvērusi: veselības aprūpes budžets nākamajam gadam ir palielināts no 443,2 līdz 446,1 miljonam latu, un par vairākiem miljoniem latu pieaudzis finansējums ambulatorajai un stacionārajai veselības aprūpei, kā arī kompensējamiem medikamentiem. Circene atzinusi, ka par 12 miljoniem gan samazināti sociālās drošības tīkla līdzekļi, kas tika novirzīti slimnīcām par maznodrošināto cilvēku (ienākumi līdz 150 latiem mēnesī) ārstēšanu, tomēr saglabāti visi sociālā spilvena pasākumi trūcīgām personām.

Vēl Circene lepojoties, ka uz vienu Latvijas iedzīvotāju nākamgad veselības aprūpes budžetā tiks atvēlēts vairāk naudas, proti, 223 lati, bet šogad tie ir vien 218 lati, vēsta laikraksts.

Mediķu arodbiedrība gan nepiekrīt šim skaidrojumam un optimistiskajam viedoklim, ka budžeta izdevumi veselībai ir lielāki, vēsta laikraksts. Lai arī absolūtos skaitļos nākamā gada veselības nozares budžets palielināts par nepilniem trim miljoniem latu, veselības nozarei pieejamie līdzekļi būs mazāki nekā šajā gadā, jo nav ņemts vērā šogad papildus piešķirtais finansējums, un tas ir vairāk nekā 10 miljoni latu. "Neatkarīgā" rakstīja, ka vasarā divkārt veselības jomai tika piešķirts papildu finansējums. "Veselības nozares budžets nākamajam gadam palielināts tikai attiecībā pret šā gada budžeta bāzi, neskaitot šos papildus piešķirtos līdzekļus," laikrakstam norādījis Keris. Viņš par to informēja arī Saeimas deputātus, uzsverot, ka slimnīcas strādā ar pārstrādēm un tieši tāda pati situācija, visticamāk, izveidosies arī nākamgad, jo jau tagad skaidrs, ka ar bāzes finansējumu nepietiks.

Veselības ministre gan norādot, ka vismaz attiecībā uz valsts kontrolētajām slimnīcām tiks ievērota stingra prasība veidot sabalansētus budžetus, tas nozīmē, tik, cik naudas ir paredzēts, tik arī drīkst tērēt. Taču ne mediķu arodbiedrībai, ne citiem nav skaidrs, ko darīt ar pacientiem, kuri nāks pēc palīdzības, kad valsts atvēlētā nauda būs izsīkusi. Trešdien par ambulatoro pasākumu – magnētiskās rezonanses izmeklējumu – pārtraukšanu paziņoja Stradiņa slimnīca – beidzies valsts finansējums; ja pacienti var samaksāt, pakalpojums tiks veikts par pilnu samaksu, atgādina laikraksts. Zīmīgi, ka tas attiecas uz ambulatoru pasākumu, kurus kā prioritārus uzsver Veselības ministrija, lai cilvēkus neievietotu slimnīcā, norāda "Neatkarīgā". Jau iepriekš operācijas par valsts naudu pārtraukusi Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca.

"Slimnīca var uzlikt plāksnīti – valsts pakalpojumi beigušies, tagad tikai par maksu – vai arī dotēt pacientu izmeklēšanu uz algu rēķina, nodokļu rēķina vai tehnoloģiju rēķina, kas varētu nozīmēt sliktāku pakalpojumu kvalitāti," laikrakstam teicis Keris. Viņaprāt, nav korekti salīdzināt izdevumus uz vienu pacientu pa gadiem, jo iedzīvotāju skaits Latvijā arvien samazinās, kā arī naudas vērtība katru gadu ir cita.