Mežs.
Foto: LETA

Bagātīgā barības bāze staltbriežu un mežacūku populācijām Latvijā pēdējos gados ļāvusi strauji vairoties, taču atļautos limitus mednieki neiztērē. Zvēri vairojas, posta sējumus un jaunaudzes, trešdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts meža dienesta Medību daļas pārstāvis Valters Lūsis no statistikas rādītājiem secinājis, ka sāpīgākie punkti atrodas Ziemeļkurzemē – Ventspils apkaime, Ugāles mežu masīvs. Dienests pieņēmis lēmumu par dzīvnieku skaita samazināšanu, cūku limits palielināts pat par 200%. Taču mednieki uz limitu apgūšanu ir kūtri, norāda laikraksts. Pērn Ziemeļkurzemē no izdotām 3000 staltbriežu nomedīšanas atļaujām, izmantotas 2000. Visā Latvijā drīkstēja nomedīt 46 000 cūku, realitātē pat puse netika nošautas. "Un tie dzīvnieki jau nesakāpj kokos! Protams, viņi nodara postu," laikrakstam atzinis Lūsis.

Tajā pašā Ventspils novadā rudens postījumi jau konstatēti plašos apmēros. Ierodoties ābeļu dārzā, cūku bari pie reizes uzar zemi tā, ka tajā var kartupeļus stādīt. Piltenes pagasta iedzīvotājs Armands Zeidmanis laikrakstam pieļāvis, ka dzīvnieki nāk ārā no meža arī tāpēc, ka tas gana plašos apjomos izcirsts: "Piebarošanas dēļ viņi savairojušies, plēsēju nav, bet dzīvot arī, vairs nav kur."

Beļģijā rosinājums aizliegt meža dzīvnieku piebarošanu radies, jo pēdējo 20 gadu laikā mežacūku populācija trīskāršojusies, tādā veidā radot katastrofālas sekas postījumu ziņā, vēsta laikraksts. Ar piebarošanu mednieks vairs nepilda savu populācijas regulatora lomu, bet gan palielina pārnadžu populācijas. Par nozīmīgu atzīts ētiskais aspekts. Agrāk arī Latvijas mednieki uzskatīja par neētisku rīcību šaut uz barotavu atnākušos dzīvniekus, bet šobrīd filozofija kļuvusi ērtāka un ļauj izlases medības. Proti, tieši pie barotavas var nesteidzīgi izvēlēties upuri, vēsta laikraksts.

Mednieks Ādams Grīnbergs laikrakstam piekritis, ka vietām ar piebarošanu patiešām tiek pārspīlēts un tā pārvēršas barošanā. Tad arī rodas dzīvnieku pārprodukcija. Taču problēma ir mednieku sāncensībā medījuma pievilināšanā. "Ja Janka piebaros, bet es – ne, protams, tie dzīvnieki aizies pie viņa, un es palikšu bešā," spriedis mednieks.

Valsts meža dzīvnieku piebarošanas jautājumus neregulē. Meža dienests ir pārliecināts, ka pašiem medniekiem būtu jāievieš kāda saprātīga sistēma, un tāpēc jāsēžas pie viena galda ar lauksaimniekiem un mežkopjiem. "Var saprast vienas puses sāpi un otras puses interesi," teicis Lūsis. Piebarošanas aizliegums, protams, samazinātu zvēru skaitu saprātīgā līmenī, taču nebūtu pieņemams medniekiem. Tāpēc mednieki varētu centīgāk apgūt viņiem atvēlētos limitus un zemniekiem draudzīgāk plānot barotņu novietojumu. Lai tās atrodas nostāk no lauksaimniecības teritorijām un jaunaudzēm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form