Piemēram, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlējusies par valsts naudu medijos publicēt savu viedokli par 18.februāra referendumu un aicinājumu saviem vēlētājiem. Taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kuram uzticēts kontrolēt valsts finansējuma izmantošanu, to esot liedzis, jo tas neatbilstot likumā noteiktajiem mērķiem.
"Vismaz tāda nostāja izrietēja no mūsu grāmatvedes telefonsarunas ar KNAB. Esam arī oficiālā vēstulē viņiem lūguši skaidrojumu. Vai nu par valsts dotāciju, vai par saviem līdzekļiem, bet savu nostāju mēs paudīsim," teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.
KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs apstiprināja, ka ZZS iesniegums esot saņemts un biroja eksperti pašlaik mēģinot tikt skaidrībā ar šo jautājumu. Interesanti, ka par aģitācijas jautājumu pētniece Iveta Kažoka, kas parasti iestājas par stingrāku partiju tēriņu ierobežošanu un uzraudzību, uzskata, ka šoreiz deputāti ir pārcentušies. "Valsts dotācija partijām pat uz mūsu kaimiņvalstu fona ir tik neliela un izkontrolēt izlietojumu ir tik grūti, ka šoreiz patiesībā varēja arī iztikt bez kādiem ierobežojumiem. Vēl jo vairāk tādēļ, ka partijām par saviem tēriņiem jāatskaitās arī gada pārskatā," uzskata pētniece.
Tieši ZZS visbiežāk ticis vainots par oligarhu lobēšanu. Jautāts, vai tagad, kad partija saņem valsts finansējumu, tā kļuvusi neatkarīgāka no lielajiem ziedotājiem, Brigmanis atteica: "Mēs turpinām strādāt tāpat, kā esam strādājuši. To oligarhu birku mums sien klāt citi un laikam turpinās to darīt, lai vai ko mēs darītu. Tādēļ par to nav vērts uztraukties." Viņš pats nekādu oligarhu ietekmi savā politiskajā darbībā neesot jutis.
"Saskaņas centrs" (SC) piešķirto finansējumu plāno izmantot galvenokārt sava biroja un reģionālo biroju uzturēšanai un jaunu biroju veidošanai, avīzi informēja SC pārstāvis Valērijs Agešins. Tāpat tiekot plānots tērēt lieliem pasākumiem, piemēram, partiju kongresiem. "Apsveram iespēju atbalstīt dažādus publiskus pasākumus – koncertus, mākslinieku uzstāšanos kā dāvinājumu cilvēkiem. Uz dullo nedarām neko, vienmēr pirms valsts dotācijas tērēšanas konsultējamies ar KNAB," teica Agešins. Arī viņš nekad neesot jutis nekādas prasības no partijas sponsoru puses.
"Lielāko tiesu naudas norij biroja nodrošināšana, darbinieku algošana un tamlīdzīgi tehniskie pamatdarbības nodrošināšanas izdevumi," par valsts saņemtā finansējuma izlietošanu stāstīja "Vienotības" pārstāvis Dzintars Zaķis.
Premjera partija nevarētu sūdzēties par ziedotāju interesi. Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, tieši pārāk augstā nomas maksa esot bijis iemesls, kādēļ savulaik ar lielu pompu un iekšējiem skandāliem atklātais "Vienotības" birojs Vecrīgā viesnīcas "Hotel de Rome" telpās nu ir slēgts. "Mums, lielām partijām, ir grūtības uzturēt birojus saviem spēkiem, bet mazajām valsts finansējums ļauj nodrošināt izdzīvošanas minimumu," sprieda Zaķis.
Saskaņā ar politisko partiju finansēšanas likumu dotācijas tiek piešķirtas tām partijām, kuras pēdējās Saeimas vēlēšanās ieguvušas vismaz 2% vēlētāju atbalstu. Gada laikā katra partija saņems 50 santīmus par katru vēlēšanās iegūto balsi, un nauda tiks izmaksāta četras reizes gadā, ieskaitot to atsevišķos kontos.
Janvārī partijas saņēma pirmo finansējuma daļu: "Saskaņas centrs" – 32 491 latu, Zatlera Reformu partija – 23 857 latus, "Vienotība" – 21 570 latus, Nacionālā apvienība – 15 901 latu, Zaļo un zemnieku savienība – 13 994 latus. Pēdējās vēlēšanās 2% barjeru pārvarēja arī Šlesera Reformu partija LPP/"LC", taču tā ir likvidējusies, tādēļ finansējumu nesaņems.