Foto: LETA
Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis "Zatlera Reformu partijas" (ZRP) politiķu pārbaudes, raksta laikraksts "Neatkarīgā", atsaucoties uz politiskajos kuluāros runāto. To, ka kuluāros nerunā tukšu, laikrakstam apliecināja vides un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, kurš atzina, ka VID viņam pieprasījis informāciju par viņa uzņēmumu finanšu stāvokli.

Sprūdžs sācis pildīt VID prasīto, taču pagaidām visi dokumenti dienestam neesot nosūtīti. ZRP pārstāvošais ministrs arī apliecināja, ka viņš nav vienīgais ZRP politiķis, kas saņēmis šādu VID pieprasījumu, bet vārdus nosaukt nevēlējās, jo tā esot personiskas dabas informācija.

Šīs pašas partijas deputātam Vjačeslavam Dombrovskim VID ir licis mieru, taču arī viņš zināja teikt, ka bez Sprūdža vēstules saņēmuši vismaz divi ZRP politiķi. Arī viņš nevēlējās nosaukt VID pastiprinātas uzmanības lokā nonākušo vārdus, jo cilvēki to nevēloties afišēt un dalīties pārdomās par notiekošā iemesliem.

Citi ziņu avoti, kuru sniegtā informācija ir visplašāk pieejama, vēsta, ka VID uzaicinājumu atskaitīties par savām finansēm saņēmis ikviens ZRP deputāts, kuram pieder kapitāla daļas kādā uzņēmumā.

Ja šī informācija atbilstu patiesībai, tad saskaņā ar deputātu iesniegtajām deklarācijām VID uzmanības centrā būtu nonākuši pieci parlamentārieši (Inita Bišofa, Kārlis Enģelis, Jānis Ozoliņš, Edmunds Demiters, Inga Vanaga) un ministrs Sprūdžs. Tomēr šķiet, ka ticamāka ir Dombrovska sniegtā informācija, jo, piemēram, Ozoliņš, kuram pieder 67 tūkstošus latu vērtas kapitāla daļas SIA "Zaļā enerģija" un 3,5 tūkstošus latu vērtas daļas SIA "Camel", noliedz, ka VID viņam būtu lūdzis atskaitīties par savām finansēm. Iztirzāt partijas biedru attiecības ar šo dienestu viņš nevēlējās, raksta "Neatkarīgā".

Jautāts, kā skaidro VID iniciatīvu, Dombrovskis atzina, ka dienests dara to, kam viņš paredzēts, taču netieši arī norādīja uz iespējamo "Vienotības" ieinteresētību ZRP politiķu īpašā pārbaudē, vēsta "Neatkarīgā".

Šīm klusībā slēptajām aizdomām pilnīgi nekādu pamatu nesaskata "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš lielajā politikā ienāca ar partiju "Jaunais laiks". Arī šīs partijas biedrus to pirmajos soļos parlamentā vajāja aizdomas, ka ikviena valsts institūciju darbība pret kādu no šīs partijas biedriem ir politisko konkurentu un valsti uz labo pusi mainīt negribošu stagnātu iedvesmota.

"Tas viss ir kārtējās muļķības un izgudrojums. Kad 2002. gadā politikā ienācām mēs – "Jaunais laiks" –, arī mums šķita, ka pret mums sazvērējušies. Tāpat savulaik šķita arī Tautas partijai. Tā patiesībā ir sena metode, kā sēt nemieru politisko partneru vidū," uzskata Zaķis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!