Valsts vides dienesta (VVD) vadītājs Vilis Avotiņš, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) ir nolēmis nomainīt šajā amatā, noliedz ministra izteiktos pārmetumus par nekvalitatīvu darbu un norāda, ka rudenī pats bija plānojis pamest ieņemamo amatu.
Daži no pārmetumiem ir ļoti dīvaini, vērtēja Avotiņš, norādot, ka, piemēram, iepirkumu par specializēta kuģa iegādi zvejas kontroles un vides monitoringa veikšanai jūrā veikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Karvas hidroelektrostacija ir būvvaldes jautājums, bet vides inspektoriem pieejamais finansējums "iet caur ministriju".
Avotiņš norādīja, ka iepriekš bija plānojis pamest VVD vadītāja amatu rudenī, jo iestādei nav finansējuma. Piemēram, viņam jau trīs gadus jāpilda savi pienākumi bez vietnieku palīdzības. "Tā slodze ir pārāk liela, tas vadzis arī lūst. [..] Var jau būt, ka ministrs kaut kur šīs baumas bija dzirdējis un nolēma pasteigties, lai būtu ar "pompu". Varbūt arī nē, tas tāds variants."
Avotiņš pagaidām neatklāja savus nākotnes plānus.
Jau ziņots, ka Sprūdžs vienojies ar Avotiņu par darba attiecību pārtraukšanu no šā gada 10.jūnija.
Avotiņam tiek pārmests neprofesionāls darbs, par ko liecinot pēdējā laikā klajā nākušie "tādi vides aizsardzības prasību pārkāpumi kā Karvas hidroelektrostacijas, "Man-Tess" un to darbības ietekmes uz vidi nepietiekama un novēlota kontrole, neatbilstošs vides inspektoru tehniskais nodrošinājums, haoss piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanas procedūrās, kā arī neveiksmīgi organizēti liela apjoma iepirkumi ar negatīvām ilgtermiņa sekām VVD budžetā".
Neoficiāla informācija par to, ka iecerēts nomainīt VVD ģenerāldirektoru Avotiņu, kurš vienlaikus pārstāv ministrijas intereses Ventspils ostas valdē, parādījās jau pirms mēneša, taču tolaik Sprūdžs to aģentūrai LETA kategoriski noliedza.
Pēdējos gados, īstenojot nopietnus taupības pasākumus, arī VVD vadībai bija jāizšķiras par prioritāriem uzdevumiem, kuru kvalitatīvai īstenošanai nedrīkstēja lineāri samazināt finansējumu, funkciju nodrošinājumam un algu samazinājumam pakļaujot primāri tiešos darba darītājus - vides inspektorus, savu lēmumu skaidro VARAM vadība, patlaban redzams, ka VVD vadības izvēlētie risinājumi nebija ilgtspējīgi un lielākā daļa īstenoto taupības pasākumu vistiešāk skāruši vides inspektoru atalgojumus un tehnisko nodrošinājumu, kas objektīvi samazina darbinieku iespējas veikt visas tiem uzdotās funkcijas.
"Katras iestādes vadītāja tieša atbildība ir spēja strādāt efektīvi, nodrošinot iespējas iestādes darbiniekiem pildīt tiem uzliktos pienākumus. Šis viennozīmīgi ir vadītāja iniciatīvas un rīcībspējas jautājums," pauda Sprūdžs.
Lai nodrošinātu, ka par vides kvalitātes kontroli atbildīgā iestāde funkcionē efektīvi un sasniedz tās darbībā izvirzītos mērķus, drīzumā atklātā konkursā tiks meklēts jauns VVD ģenerāldirektors.
Avotiņš VVD ģenerāldirektora amatu ieņēma kopš 2005.gada 1.janvāra.
Neoficiāla informācija liecināja, ka Avotiņa vietā kā viens no reālākajiem pretendentiem uz VVD vadītāja amatu ticis vērtēts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētājs Andris Leitass. Arī Leitass ir LVĢMC direktors kopš 2005.gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
