Baltijas Asamblejas 23.sesijas delegāti šodien pieņēma rezolūciju, aicinot Igaunijas, Lietuvas un Latvijas valdības uzsākt sarunas ar Krieviju un Vāciju par okupāciju radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Tāpat valdības tiek aicinātas Jaltas konferences dalībvalstis Lielbritāniju un ASV būt starpniecēm no Baltijas valstu okupācijas laikā izvesto kustāmo kultūras vērtību un arhīvu atdošanā.

BA uzsver, ka 1939.gadā PSRS un Vācijas noslēgtais noziedzīgais Molotova-Ribentropa pakts, kurš paredzēja Austrumeiropas un Baltijas valstu sadali PSRS un Vācijas ietekmes sfērās, izraisīja tālejošas negatīvas sekas visām trijām Baltijas valstīm.

BA rezolūcijā atgādina, ka 1940.gadā PSRS okupēja Igauniju, Lietuvu un Latviju, pēc tam sekojot komunistiskai terora un vairākkārtējai iedzīvotāju deportācijai, kuru rezultātā desmitiem tūkstoši cilvēku gāja bojā. 1941.gadā Vācija uzbruka PSRS un okupēja Baltijas valstis, bet pēc Otrā pasaules kara padomju okupācija Baltijas valstīs turpinājās reizē ar jaunu terora vilni.

BA rezolūcijā norāda, ka okupācijas laikā totalitārais padomju režīms veica genocīdu pret Baltijas valstu pamatiedzīvotājiem, tādejādi būtiski mainot šo valstu iedzīvotāju etnisko sastāvu.

"Okupācija nodarīja milzīgus zaudējumus Baltijas valstu ekonomikai, izglītībai, kultūrai un inteliģencei, tāpēc Baltijas valstis savā attīstībā ievērojami atpalika no kaimiņiem Eiropā," norādīts šodien pieņemtā rezolūcijā.

Tāpat BA šodien pieņēma rezolūciju par Krievijas Valsts Domes apsūdzību, jo uzskata, ka "vislielāko nožēlu pelnījušas Krievijas domes apsūdzības pret Baltijas valstīm, kuras izvirzītas tās 23.novembra rezolūcijā un kurās atkal izpaužas nevēlēšanās objektīvi novērtēt savas valsts, tuvāko kaimiņu un pasaules vēsturi".

BA aicina Krievijas Valsts domes deputātus dot objektīvu un taisnīgu novērtējumu padomju režīma noziegumiem, par kuru upuriem kļuva miljoniem cilvēku gan Krievijā, gan Baltijas valstīs. Pēc BA delegātu domām, tas veicinātu savstarpējas cieņas pilnas sadarbības turpināšanu Ziemeļvalstu un Baltijas jūras valstu organizācijās.

BA uzsver, ka Otrā pasaules kara beigās 1945.gada 8.maijā, kas iezīmēja uzvaru par nacismu un fašismu Eiropā, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas valstīm nozīmēja okupācijas nostiprināšanu un genocīda turpināšanu.

Paužot pārliecību, ka vēstures procesu godīgs novērtējums ir svarīgs priekšnoteikums sekmīgai starpvalstu sadarbībai un izlīguma procesa aizsākšanai.

Pēc rezolūciju pieņemšanas BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Reirs (JL) žurnālistiem atzina, ka delegācijā pārrunāts arī jautājums par nepieciešamību 9.maijā Baltijas valstu vadītājiem doties uz Maskavu, taču oficiāls lēmums netika pieņemts.

Latvijas delegācija šajā jautājumā atbalsta Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamenta Ārlietu komisiju sanāksmē apstiprināto viedokli, ka Baltijas valstu prezidentiem, ja tie izlems doties uz 9.maija svinībām Maskavā, šajā pasākumā būtu jāizmanto iespēja uzrunāt plašu starptautisko sabiedrību par Baltijas vēsturi Otrā pasaules kara laikā. Parlamentārieši pieļāva, ka prezidentiem vajadzētu aicināt Krieviju atzīt Baltijas valstu okupācijas faktu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form