Baltijas ceļa atcerei veltīts pasākums pie Brīvības pieminekļa ceturtdienas vakarā pulcējis vairāk nekā 300 iedzīvotāju.
Pasākumā ieradušies kā lieli, tā mazi. Ieradušies arī iedzīvotāji no citām Eiropas valstīm.
Baltijas ceļa pasākumā plīvo Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Polijas karogi. Vairāki cilvēki ir tērpušies šo valstu tautastērpos. Visvairāk gan manāmi latviešu tautastērpi, kā arī daži cilvēki rotājušies ar latviskiem simboliem.
Par godu Baltijas ceļam izlikta septiņu gleznu izstāde, kas veidota Baltijas ceļa laikā uzņemtām fotogrāfijām.
Pie Brīvības pieminekļa bija iespējams dzirdēt muzikālus priekšnesumus un mācītāja runu. Tāpat cilvēki vienojās Latvijas himnā un nolika ziedus pie pieminekļa. Savukārt ap pulksten 20 cilvēki stājās pie paredzētajām "sveču sliedēm", lai par godu Baltijas ceļam veidotu Ugunsceļu.
Pasākumu rīko nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Politiskais spēks atgādina, ka 1987. gada 23. augustā cilvēktiesību aizstāvības grupa "Helsinki-86" nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, atgādinot par 1939. gada 23. augustā noslēgto noziedzīgo Molotova-Ribentropa paktu, kas noveda pie Baltijas valstu okupācijas. Piemiņas pasākums izvērtās plašā protestā pret padomju okupāciju.
Savukārt 1989. gada 23. augustā vairāk nekā divi miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu izveidoja dzīvo ķēdi jeb Baltijas ceļu no Tallinas līdz pat Viļņai, pieprasot Baltijas valstu neatkarību. Baltijas ceļš ir viena no visu laiku daudzskaitlīgākajām un iespaidīgākajām politiskajām manifestācijām pasaulē.
Nacionālās apvienības pārstāvji norāda, ka ik gadu aicina vienoties kopīgā Ugunsceļā, atceroties 23. augusta nozīmi Latvijas vēsturē.